Brīdī, kad Gobzems pazuda no politikas ikdienas, šķita, ka nu jau vairs nebūs neviena politiķa, kurš ar savām darbībām man regulāri sagādās jaunas rakstu tēmas. Bet tad ieradās Šlesers ar Smiltēnu, kuri diezgan īsā laika posmā sarūpēja mums visiem daudz priecīgu mirkļu. Nupat viņiem abiem no mugurpuses lēnām pienāca Ramona Petraviča un pateica: “Kungi, paturiet manu aliņu un paejiet malā, man ir ko teikt.”

Joku nesaprašanai ir dažādas pakāpes. Kāds vienkārši nesaprot un nesmejas, kāds cits apvainojas vai pat kļūst agresīvs tāpēc, ka nav sapratis joku. Piemēram, nesaprastu joku dēļ savulaik ir mēģinājuši panākt manu atlaišanu no darba. Tāpat ticis sākts kriminālprocess, kura ietvaros man bija jādodas uz policijas iecirkni skaidrot, ka joks bija joks.

Saeimas deputāte Ramona Petraviča nolēmusi joka nesaprašanu pacelt pilnīgi citā līmenī. Jo viena lieta ir pilnīgi nejauši kaut kur ieraudzīt joku, kuru nesaproti, un par to sašust, bet pilnīgi cita ir tad, ja tu piekrīti un apzināti dodies uz pasākumu, kura pamatdoma ir saņemt savā virzienā vērstu izņirgāšanos.

Tātad, nupat Cēsīs norisinājās devītais sarunu festivāls LAMPA, kas tradicionāli noslēdzās ar “Politiķu cepienu”. Šis cepiens jeb “roast” principā ir apvainojumu komēdijas žanrs, kurā cilvēkus apceļ, apsmej, izsmej, par viņiem ironizē, un šeit varam turpināt ar vēl līdzīgu divdesmit sinonīmu virkni. Tomēr visi ir informēti, ka tie ir joki, kuru mērķis ir sasmīdināt publiku, nevis izteikt ekstrēmi pamatotu kritiku vai personīgus apvainojumus.

Komentāri (9)
CopyLinkedIn Draugiem X