Kavējoties virzībai uz pašvaldību referendumiem, deputāti gaida "papīra formāta" piedāvājumu

Lai gan iepriekšējā, 13. Saeima iepriekš lēma, ka pašvaldību referendumi būtu jāievieš no 2024. gada, tomēr šīs ieceres īstenošana varētu iekavēties.

Vairāki deputāti kritizēja to, ka joprojām nav skaidrības, kad varētu sākt notikt pašvaldību referendumi, ņemot vērā, ka šis demokrātijas instruments iedzīvotājiem ir solīts jau ilgu laiku.

Komisija pēc Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšlikuma nolēma līdz 2025.gada augustam atlikt elektroniskās sistēmas izmantošanu pašvaldību referendumiem. Šāds lēmums pieņemts ņemot vērā naudas trūkumu, kā arī vēl ilgo laiku, kas nepieciešams attiecīgā elektroniskā vēlētāju reģistra sistēmas darbības nodrošināšanai.

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka aicināja Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) skaidrot par iespējām tomēr palaist pašvaldību referendumu sistēmu no 2024. gada 1. janvāra, izmantojot kādus alternatīvus risinājumus.

Arī komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) un deputāte Viktorija Baire (JV) prasīja rast šādu "papīra formāta" risinājumu, lai varētu pēc iespējas agrāk sākt pašvaldību referendumu organizēšanu.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte gan apšaubīja, ka uz 2024. gada 1. janvāri varētu sagatavot tādu alternatīvu sistēmu pašvaldību referendumiem, kas būtu droša un kvalitatīva.

Komisijas deputāti nolēma, ka septembra pirmajā pusē sagaida piedāvājumu pašvaldību referendumu organizēšanai "papīra" jeb vienkāršākā formātā.

Risinājums tiks gaidīts, kopā sadarbojoties CVK, Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai un Finanšu ministrijai. Pēc tā saņemšanas komisijas sēdē tad arī tiktu turpināts spriest vai pašvaldību referendumu sistēmu ar kādu "papīra formāta" risinājumu varētu iedarbināt vēl pirms 2025. gada 1. augusta un kad tas varētu notikt.