NEPLP aģentūrai LETA norādīja, ka, padomes ieskatā, mediju organizāciju pārmetumi nav pamatoti un ir absurdi.
Komentējot pārmetumus par Latvijā izplatāmo programmu skaita samazinājumu, NEPLP atzīst, ka tas pērn sarucis, bet tikai tādēļ, ka NEPLP aizliedza vairāk nekā 100 ar terorismu atbalstošo Krieviju saistītu programmu izplatīšanu Latvijā.
Padomes ieskatā, pārmest NEPLP Krievijas kanālu izplatīšanas ierobežošanu, turklāt, ja to pieprasa likums saistībā ar nepieciešamību aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, ir amorāli. Padomē norāda, ka NEPLP nebija iespēju rīkoties citādi, un Latvijas informatīvā telpa pēc tās attīrīšanas no Krievijas propagandas programmām ir kļuvusi drošāka.
Attiecībā uz mediju organizāciju pārmetumiem par NEPLP rīcību ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām, padomes pārstāvji uzsver, ka NEPLP nekad nav rīkojusies ārpus likumā noteiktās kompetences, un arī no izplatītā paziņojuma ir neiespējami saprast, kādēļ kaut kas tāds tiek apgalvots.
Tāpat NEPLP noliedz, ka tā ir piesavinājusies tiesības regulēt visu informatīvo telpu. Padomē uzsver, ka NEPLP regulāri komunicē ar nozari, tostarp pēdējā tikšanās ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, kura apvieno lielāko daļu NEPLP regulējamās nozares dalībnieku, notika 1.jūnijā.
Vienlaikus pēdējā gada laikā gan padomes locekļu, gan sekretariāta darbinieku līmenī notikušas neskaitāmas tikšanās gan ar nozares asociāciju pārstāvjiem, gan individuāli ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, uzskaita NEPLP.
Tāpat NEPLP neatzīst, ka tās darbība grautu Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un reputāciju. Padomē norāda, ka NEPLP bija pirmais regulators Eiropas Savienībā, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nekavējoties pieņēma lēmumus aizliegt Krievijas un ar to saistītu televīzijas programmu izplatīšanu. Šos lēmumus par tiesiskiem un pilnībā saderīgiem ar Eiropas Savienības regulējumu ir atzinusi arī Eiropas Komisija, un Latvijas piemēram sekojušas arī citas Eiropas valstis.