“Apotheka” sertificētā farmaceite Laila Zālīte skaidro, kādas zāļu tējas jāievāc un kāda ir šo tēju iedarbība.
Jūnijā no ārstniecības augu drogām var ievākt sarkano āboliņu, ceļmallapas, māllēpes, pelašķus, raskrēsliņus, aveņu lapas un kātus, liepziedus, ugunspuķes lakstus, gaiļpiešus, vīgriezes, ķimenes un vērmeles.
Tēja ir garšīga, saldena un aromātiska, darbojas sviedrējoši un arī kā pretiekaisuma līdzeklis. Tēja pazemina temperatūru, ārstē saaukstēšanos un sāpes krūtīs. To lieto arī pret uzbudinājumu un bezmiegu.
Āboliņa ziedus un lakstus lieto bronhīta, bronhiālās astmas un elpas trūkuma, hroniska klepus, urīnpūšļa iekaisuma, anēmijas, sāpīgu menstruāciju, pastiprinātas dzemdes asiņošanas, nieru un sirds tūskas, aterosklerozes gadījumā, kā arī, ja ir galvassāpes.
Liepziedu tēja ir vispopulārākā pret saaukstēšanos. Sviedrē, mazina drudzi un temperatūru, uzlabo asins cirkulāciju, nomierina. Izmanto angīnas, augšējo elpceļu iekaisumu, bronhīta un klepus ārstēšanai. Palīdz pret galvassāpēm, mazina caureju. Stiprina imunitāti. Pazemina asinsspiedienu, kopā ar dzērvenēm attīra urīnizvadsistēmu. Liepziedu tēja var izraisīt miegainību, tāpēc pirms sēšanās pie stūres labāk to nedzert.