“2022. gadā Eiropas valstu militārie izdevumi pieauga par 13% - līdz 345 miljardiem dolāru. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tā galvenokārt ir reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tagad jautājums ir par to, kā šī nauda tiks notērēta,” teikts rakstā.
Publikācijas autori norāda, ka pašlaik Eiropas valstis aptuveni pusi no sev nepieciešamajiem ieročiem iegādājas ASV, un Vašingtona cenšas panākt, lai šī atkarība saglabātos. Eiropas līderi gan vēlas attīstīt savu militāro ražošanu, taču ar to pašlaik ir problēmas.
“Politico” norāda, ka Eiropas kompānijām ir liela pieredze militārās ražošanas jomā, un tās ir spējīgas ražot faktiski visu – sākot no Francijas iznīcinātājiem “Rafale”, beidzot ar vācu tankiem “Leopard” un poļu raķešu sistēmām “Piorun”.
Tomēr pagaidām ASV ir spējīgas piedāvāt daudz modernākas bruņojuma tehnoloģijas, piemēram, iznīcinātājus F-35. Tāpat Eiropas aizsardzības nozare netiek galā ar visiem pasūtījumiem, piemēram, artilērijas lādiņu ražošanu.
“Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis vēlas importēt vairāk ieroču pēc iespējas ātrāk,” teikts Stokholmas Starptautiskā problēmu pētniecības institūta (SIPRI) ziņojumā.