Ceļu būves karteļa lieta: CFLA piemēros finanšu korekcijas divos ES fondu projektos

KP lēmumā, ar kuru konstatēti konkurences pārkāpumi un piemēroti naudas sodi ceļu būvniecības uzņēmumiem, tika analizēti trīs iepirkumi, kuri attiecas uz ES līdzfinansētiem projektiem, taču konkurenci ierobežojošā karteļa ietekme identificēta divos iepirkumos, kas notikuši 2016.-2017.gadā.

Tie ir VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkums par valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre pārbūvi, kurā uzvarēja AS "Ceļu pārvalde" un LVC iepirkums par valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) posma segas pārbūve, kurā uzvarēja "Ceļu pārvalde".

Šajos divos projektos kopējais finansējums ir 10,25 miljoni eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums kopā - 8,7 miljoni eiro.

Tā kā iepirkumos ir piedalījušies attiecīgi četri un pieci pretendenti un KP lietā nekonstatēja pasūtītāja iesaisti, atbilstoši finanšu korekciju vadlīnijām ir piemērojama korekcija 10% apmērā, tas ir, 1,02 miljoni eiro, tostarp ERAF - 338 000 eiro un KF - 533 000 eiro.

Projektos finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā rīkojas LVC. Tā kā projekti ir pabeigti un finansējums izmaksāts, CFLA tuvākajās dienās pieņems lēmumu par neatbilstību, piemērojot finanšu korekciju finansējuma saņēmējam 10% apmērā atbilstoši vadlīnijās noteiktajiem kritērijiem un sāks neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja.

Pēc CFLA lēmuma finansējuma saņēmējam ir tiesības vērsties regresa kārtībā pret pārkāpumu izdarījušo uzņēmumu.

Finanšu korekciju vadlīnijas paredz šādas korekcijas - 10%, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, 25% - ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota, 100% - ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka KP par dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - "A.C.B.", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi LVC rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka sākotnēji KP procesuālās darbības tika veiktas pret pieciem uzņēmumiem, taču pierādījumi tika gūti tikai par aizliegtu vienošanos starp trim uzņēmumiem.

"A.C.B." piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

KP piemērotais sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu, tādējādi "A.C.B." tie ir 4,4% no apgrozījuma, "Ceļu pārvaldei" 3,4% no apgrozījuma, bet "Strabag" - 3,3% no apgrozījuma.

Papildus tam ar "A.C.B." un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

"Ceļu pārvalde" KP lēmumu vēl var apstrīdēt tiesā. Uzņēmums aģentūrai LETA nekomentēja ne KP lēmumu, ne to, vai tas tiks apstrīdēts.

"Ceļu pārvaldes" apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija "Ceļu pārvalde" izveidota 1994.gadā, privatizējot Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu "Ceļu pārvalde". Šobrīd "Ceļu pārvaldes" pamatkapitāls ir 2 374 456, bet tās patiesā labuma guvēja ir Jadviga Mamedova. Uzņēmumam 2023.gada 5.jūnijā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.