Vai Latvijas Banka raksta, ka novembrī būs digitālā nauda?
Latvijas Banka savā mājaslapā šī gada 30. martā par digitālo eiro norādīja, ka “tālākie soļi gaidāmi šoruden”. Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks informējis, ka turpinās digitālā eiro projekta izpētes posms. Tas noslēgsies šī gada oktobrī, kad Eiropas Savienības lēmējinstitūcijas “pieņems lēmumu par digitālā eiro eksperimentālā posma uzsākšanu (vai neuzsākšanu).” Tātad banka mājaslapā nevis rakstījusi, ka novembrī “būs digitālā nauda”, bet gan, ka rudenī ES līmenī tiks lemts, vai sākt digitālā eiro eksperimentāla posma ieviešanu.
Vai atteiksies no skaidras naudas?
Sociālajos medijos jau iepriekš izplatījušies maldi, ka līdz ar digitālās naudas ieviešanu likvidēs skaidru naudu. Par to rakstīja arī Re:Check. Kā skaidrots, patlaban notiek digitālā eiro izpēte un par tā īpašībām vai izmantošanas veidiem var tikai spekulēt. Taču Eiropas Centrālā banka jau tagad norāda, ka digitālais eiro neaizstātu skaidu naudu, bet eksistētu tai līdztekus un skaidra nauda eirozonā joprojām būtu pieejama.
Vai notiek lielo valsts uzņēmumu privatizācija?
“Paralēli, protams, notiek lielo uzņēmumu privatizācija. Tas pats par sevi saprotams. Korporācijām starptautiskajām vajag paņemt mūsu pēdējos resursus, uz kuriem mēs kā valsts spējam dzīvot. Tāds Dienvidamerikas scenārijs te ir, ka mēs dzīvojam valstī, kurā pašiem vairs nekas nepieder.”
Nav tiesa, ka šobrīd notiek valsts uzņēmumu privatizācija. Patlaban pastāv iecere vairāku valsts vai pašvaldību uzņēmumu kapitālu daļas kotēt jeb izlikt biržā līdzīgi kā tas tiek darīts Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Konkrēti lēmumi šobrīd nav pieņemti, jo nav panākta vienošanās valdības partiju vidū. Taču nav runas par “mūsu pēdējo resursu” atdošanu starptautiskām korporācijām vai pilnīgu valsts uzņēmumu nodošanu privātam sektoram, lai pašiem vairs nekas nepieder. Finanšu ministrijas (FM) Informatīvo ziņojumu Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību valdība uzklausīja šī gada 16. maijā. Līdz 15. augustam ministrijām un Rīgai jādod vērtējums par to kapitālsabiedrību iesaisti biržā. Šādu vajadzību pamato ar vājāk attīstītu kapitāla tirgu nekā Lietuvā un Igaunijā, atpalikšanu no kaimiņiem pēc investīciju apjoma un arī IKP izaugsmes uz vienu iedzīvotāju. Tiek lēsts, ka Igaunijā akciju tirgus kapitālu piesaistījuši 38% valsts un pašvaldību uzņēmumu, Lietuvā – 36%. Arī Latvijā nav runas par uzņēmumu kontrolpaketes (akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā) atdošanu privātās rokās, tātad uzņēmumus jebkurā gadījumā turpinātu kontrolēt valsts.