Jenss Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā varētu palikt vēl vienu gadu, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājis sarunām pietuvināts avots un ASV amatpersona, norādot, ka aliansei ir grūtības vienoties par viņa pēcteci pirms jūlija vidū Viļņā gaidāmā samita.
NATO dalībvalstu vidū liels atbalsts pagarināt Stoltenberga termiņu ģenerālsekretāra amatā (1)
Norvēģim ir plašs atbalsts alianses dalībvalstu vidū un viņš tiek vērtēts kā labs līderis, "Reuters" teicis kāds avots, kas vēlējies palikt anonīms.
Savukārt kāda ASV amatpersona, kura arī vēlējās palikt anonīma, apliecināja, ka prezidenta Džo Baidena administrācija "sāk pieņemt ideju, ka Stoltenbergs paliks amatā vēl gadu".
"Nešķiet, ka aliansē pašlaik būtu vienprātība par viņa pēcteci," piebilda avots.
Tuvojoties samitam Viļņā pieaug iespējamība, ka Stoltenberga termiņu amatā varētu pagarināt, jo sabiedrotie nevēlas izrādīt savstarpējas nesaskaņas, Krievijas iebrukumam Ukrainā turpinoties.
Februārī Stoltenbergs paziņoja, ka neplāno turpināt darbu NATO ģenerālsekretāra amatā pēc pašreizējā termiņa beigām, tomēr viņš atteicās precizēt, kā reaģētu, ja NATO dalībvalstis viņu lūgtu palikt amatā.
Arī piektdien preses konferencē viņš pauda līdzīgu viedokli.
"Atkal un atkal esmu teicis, ka nevēlos termiņa pagarinājumu un neplānoju neko citu, kā vien pabeigt darbu, un mans amata termiņš beidzas šoruden," Stoltenbergs teica žurnālistiem Briselē.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless publiski ir paziņojis, ka viņu interesētu NATO ģenerālsekretāra amats.
Tāpat par iespējamo kandidāti tiek uzskatīta Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, tomēr ceturtdien viņa kā "patiešām labu risinājumu" uzteica iespēju, ka Stoltenbergs varētu darbu turpināt.
2022.gada martā, drīz pēc tam, kad Krievija bija sākusi pilna mēroga karu Ukrainā, NATO dalībvalstis nolēma pagarināt Stoltenberga amata pilnvaru termiņu par gadu - līdz 2023.gada 30.septembrim.
Kopumā viņa amata termiņš ir pagarināts jau trīs reizes un alianses ģenerālsekretārs viņš bijis deviņus gadus.