:format(webp)/nginx/o/2023/06/18/15397928t1h18ab.jpg)
Visticamākais Kahovkas hidroelektrostacijas dambja iznīcināšanas cēlonis bija ar turbīnu zāli savienotajā betona pamatnes tehniskajā ejā ievietotu sprāgstvielu detonācija, raksta „The New York Times” (NYT). Laikraksta žurnālisti aptaujāja vienu Ukrainas un divus amerikāņu inženierus, kā arī sprāgstvielu speciālistu. Izdevums arī pētīja daudzus satelītu attēlus un video, kas uzņemti neilgi pēc incidenta.
Inženieris Igors Strelecs, kurš vairākus gadus strādāja Dņipras baseina ūdens resursu pārvaldē, atzīmēja, ka dambja, aukstā kara laika objekta pamati bija veidoti tā, lai tie izturētu gandrīz jebkuru ārēju uzbrukumu. Pēc Streleca teiktā, viņš nonācis pie secinājuma, ka sprādziens ejas iekšienē iznīcināja daļu betona konstrukcijas, un pēc tam ūdens spiediena ietekmē tika noplēstas citas tās daļas.
Norvēģijas organizācijas „Norsar” seismologs Bens Dando, kas specializējas monitoringā, pastāstīja, ka seismiskos signālus fiksējuši divi sensori - viens Rumānijā, bet otrs Ukrainā, un tie nāk no 20-30 kilometrus garas zonas pie dambja 6.jūnijā plkst.02.35 un plkst.02.54 pēc Ukrainas laika. Pēc Dando teiktā, abi signāli liecina par sprādzienu, nevis tikai par dambja bojājumu. Neilgi pirms tam amerikāņu izlūkošanas satelīti fiksējuši arī infrasarkanos siltuma signālus, kas arī liecina par sprādzienu, raksta NYT. Pēc inženieru domām, veids, kādā sabruka dambis, liek domāt, ka tā pamats ir guvis strukturālus bojājumus.
Erozija no ūdens kaskādēm, kas iet cauri dambja vārtiem, būtu varējusi izraisīt tā sagrūšanu tikai tad, ja konstrukcija būtu slikti projektēta vai betons - sliktas kvalitātes, taču izdevuma aptaujātie inženieri to nodēvēja par maz ticamu.
Dambī sprāga viens vai vairāki lādiņi, kas bija novietoti tā iekšpusē un, visticamāk, to izdarījuši Krievijas operatīvie spēki, sacīja kāda augsta ranga ASV militārpersona.
Foto: Hersonā no plūdiem glābjas cilvēki un dzīvnieki
Ģeotehniskais inženieris un bijušais ASV armijas inženieru korpusa virsnieks Maikls Vests atzīmēja, ka
sprāgstvielu detonācija tehniskajā ejā ļāva noslēpt pašu sprādzienu no izlūkošanas pavadoņiem, bezpilota lidaparātiem un iespējamiem aculieciniekiem.
Iepriekš, 15.jūnijā Eiropas Parlaments nosodīja „Krievijas veikto Kahovkas hidroelektrostacijas dambja iznīcināšanu, kas izraisīja plašus plūdus, vides katastrofu un ekocīdu Ukrainā un ir kara noziegums”.
Kakhovka HPP collapse was most likely caused by an explosion in the tunnel of the concrete base of the dam - New York Times
— NEXTA (@nexta_tv) June 17, 2023
🔹 The concrete base, which was underwater and 20 meters high and up to 40 meters wide, was absorbing most of the load on the dam. On June 15, nine days… pic.twitter.com/HSxuX3mQhJ
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)