Notikumi kaimiņvalstī Baltkrievijā, kas ir Krievijas sabiedrotā, pastiprina Ukrainas prasību pēc ātras pievienošanās NATO. Tomēr šāda turbo pievienošanās nav redzama. „Ukrainas nākotne ir saistīta ar NATO, taču šobrīd prioritāte ir Ukrainai apliecināt sevi kā suverēnai un neatkarīgai valstij - pretējā gadījumā nav iespējas apspriest tās dalību [NATO],” sarunā ar „Welt am Sonntag” sacīja NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs. Viņš piebilda:
„Mums ir jānodrošina, lai tad, kad šis karš beidzas, būtu ticami pasākumi Ukrainas drošībai, lai Krievija nevarētu pārapbruņoties un atkal uzbrukt un lai tiktu pārtraukts Krievijas agresijas cikls”.
Stoltenbergs paziņoja, ka jūlijā Viļņas samitā NATO apstiprinās palīdzības paketi, kuras mērķis ir vairāku gadu laikā panākt Ukrainas atbilstību NATO standartiem. Jāpastiprina arī politiskās attiecības. „Tas tuvinās Ukrainu NATO,” sacīja alianses līderis.
Stoltenbergs arī brīdināja par sasteigtām miera sarunām starp Ukrainu un Krieviju. „Mēs visi vēlamies, lai šis karš beidzas. Bet, lai miers būtu ilgstošs, tam ir jābūt godīgam,” sacīja norvēģis.
“Miers nevar nozīmēt konflikta iesaldēšanu un Krievijas diktēta darījuma pieņemšanu. Tikai Ukraina viena pati var definēt nosacījumus, kas ir pieņemami”.
Sestdien Āfrikas līderu grupa Dienvidāfrikas prezidenta Kirila Ramafosas vadībā apspriedās ar Kremļa vadītāju Putinu par pašpasludināto „miera misiju”. Delegācija iepriekš Kijivā bija aicinājusi abas puses „deeskalēties”. „Šim karam ir jābeidzas, un miers būtu jāpanāk sarunu ceļā,” sacīja prezidents Ramafosa. NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka militārie panākumi nostiprinās Ukrainas sarunu pozīcijas:
„Jo vairāk okupētās teritorijas Ukraina var atbrīvot, jo labākas kārtis tai būs pie sarunu galda, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru.”