/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/06/20/15402914t1h0f43.jpg)
Vēsturē ir tikai nedaudzi tā saucamo mežoņu gadījumi, kad cilvēks uzaudzis sociālā izolācijā, teju vispār nekontaktējoties ar citiem. Parasti šie cilvēki agrā bērnībā nonākuši vilku vai suņu bara vidū un pielāgojušies to dzīvesveidam, tomēr amerikāņu meitenes Džīnijas Villijas gadījums ir citādāks – viņu vairāk nekā desmit gadus iesprostotu istabā, piesietu pie naktspoda pilnīgā tumsā turēja pašas tēvs.
Tomēr pēc izkļūšanas no sprosta 13 gadu vecumā viņas mokas nebeidzās, jo viņa kļuva par zinātnieku upuri.