Andrijs Kuļikovs ir ievērojama persona ukraiņu žurnālistikā, ar četrdesmit gadu profesionālu pieredzi. Vieglāk pateikt, kur viņš nav strādājis. Kuļikova karjerā bijis gan vecākā producenta amats BBC Ukrainas ziņu dienestā Londonā, gan autorprogrammas lielākajos Ukrainas kanālos “1+1” un ICTV. 2013. gadā viņš kļuva par vienu no Hromadske Radio dibinātājiem, kur līdz pat šai dienai vada dažādus raidījumus. Papildus tam viņš ir valsts Žurnālistikas ētikas komisijas priekšsēdētājs. Grūti atrast cilvēku, kurš varētu detalizētāk izklāstīt Ukrainas žurnālistikas stāvokli pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

Tāpat kā Žanīna di Džovanni, Kuļikovs bija viens no Ļvivas mediju foruma dalībniekiem. Garš, ar zemu balsi, lielām zilām acīm un tumši zaļā audekla jakā, zem kuras slēpjas rozā krekls un kaklasaite, viņš izskatās pēc tipiska vecās skolas žurnālista.

Šī sajūta tikai nostiprinājās, kad iepazinos ar viņu. "Vai es varu vispirms uzpīpēt, un tad mēs parunāsim?" Kuļikovs šķietami negribīgi atbildēja uz lūgumu pēc intervijas. Par laimi, manas bažas nepiepildījās. Saruna izvērtās bagāta un daudz ilgāka, nekā abi bijām plānojuši.

- Kā jūs aprakstītu pašreizējo žurnālistikas stāvokli Ukrainā, it īpaši pilna mēroga iebrukuma kontekstā?

- Nu, sarežģīti, ja vienā vārdā.

- Un kā ir mainījusies žurnālistu loma?

- Es teiktu, ka būtībā ir palikusi tā pati. Ir mainījusies žurnālistu un tēmu redzamība. Tāpat daži aspekti, kā mēs izmantojam un interpretējam [žurnālistikas] standartus.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X