Ledāji Himalajos kūst par 65% ātrāk nekā pirms nieka 10 gadiem

Izrādās, ka ledāji no 2011. līdz 2020. gadam pazuda par 65% ātrāk, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, vēsta ziņu aģentūra “AFP”.

“Klimatam kļūstot siltākam, ledus kusīs. Tas bija gaidāms. Bet pārsteidzošais ir tas, cik ļoti ātri tas notiek. Ātrāk, nekā mēs domājām,” pauda pētījuma galvenais autors Filips Vesters.

Himalaju ledāji Hindukuša kalnu grēdas reģionā ir galvenais ūdens avots aptuveni 240 miljoniem cilvēku kalnos, kā arī vēl 1,65 miljardiem cilvēku upju ielejās. Balstoties uz jaunajām aplēsēm, līdz gadsimta beigām ledāji varētu zaudēt līdz pat 80% no sava pašreizējā apjoma.

Himalaju ledāji ar ūdeni apgādā pasaulē nozīmīgākās upju sistēmas, to skaitā Gangas, Indas, Mekongas un Iravadi, un tieši vai netieši ietekmē miljardiem cilvēku pārtikas apgādi, elektroapgādi, gaisa tīrību un ienākumus.

Pat tad, ja globālā sasilšana tiks ierobežota 1,5 līdz 2 grādu pēc Celsija lielā amplitūdā, gaidāms, ka ledāji līdz gadsimta beigām pazaudēs trešdaļu līdz pusi savas masas.

Šie pareģojumi nav ņemti no zila gaisa, jo modernās tehnoloģijas un augstas izšķirtspējas satelīti klimata zinātniekiem ļauj visai precīzi aplēst nākotnes scenārijus.

Kopš 19. gadsimta pasaule ir sasilusi par teju 1,2 grādiem pēc Celsija, radot virkni ekstrēmu laikapstākļu, to skaitā spēcīgākus un biežākus karstuma viļņus, spēcīgākus sausuma periodus un negantākas vētras.