Ministrija: Latvijas energosistēmas tīkls ir gatavs elektrotransporta pieaugumam

Viņš skaidroja, ka patlaban faktiskā elektroenerģijas tīkla noslodze ir zem rādītājiem, ko tā spēj sasniegt.

Saglabājoties esošajai transporta izmantošanas intensitātei un skaitam, provizoriskais elektroenerģijas patēriņa pieprasījums varētu būt 2,7 teravatstundas, līdztekus 7,3 teravatstundām, kuras Latvijas iedzīvotāji patērē gadā patlaban.

"Šāda pieprasījuma nodrošināšanai principā pietiekama ir arī esošā infrastruktūra," sacīja Valdmanis, piebilstot, ka vienlaikus slodze ir būtiski atkarīga no uzlādes infrastruktūras tehniskās attīstības politikas un no tā, kā attīstīsies patērētāju ieradumi.

Tāpat ministrijas pārstāvis pauda, ka patlaban elektrotīkla tarifu struktūra ir labvēlīgāka lēnai elektrouzlādei.

Viņš arī atzīmēja, ka kopumā faktiskais elektrotransporta konkurētspējas rādītājs dažādiem lietotājiem var būt ļoti atšķirīgs, tomēr, pretēji degvielas cenām, elektroenerģijas cenas biržā mēdz būt arī negatīvas.

Tikmēr Rīgas domes galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jautājumos Jānis Andiņš seminārā norādīja, ka Rīgas mērķos ir līdz 2030.gadam kopumā galvaspilsētā nodrošināt 3400 uzlādes punktus, bet līdz 2035.gadam - 10 800.

Saskaņā ar pašvaldības mērķiem, kas ietverti Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijas projektā, uzlādes punkti atradīsies gan Rīgas centrā, gan mikrorajonos. Vienīgā vieta, kur uzlādes stacijas nav paredzēts nodrošināt, ir Vecrīga.

Andiņš norādīja, ka elektroauto uzlādes punktu novietošana paredzēta Rīgas pašvaldības teritorijās gan ielu malās, gan atsevišķos laukumos. Tāpat plānots veicināt elektroautomašīnu uzlādes staciju pieejamību tirdzniecības un citu nozīmīgu centru tuvumā.

Uz ielām plānots izvietot aptuveni 15% no kopējā uzlādes punktu skaita, tos uzstādot esošajās autostāvvietās gar brauktuves malām. Kopumā gadā nepieciešams uzstādīt aptuveni 200 uzlādes punktus, lai sasniegtu nospraustos mērķus, sacīja Rīgas domes pārstāvis.

Komentējot priekšlikumus uzlādes staciju nodrošināšanai, Andiņš sacīja, ka Rīgas domē izstrādāti divi scenāriji. Viens no tiem paredz atklātu nomas konkursu izsludināšanu uzlādes vietām, bet otrs - pašvaldībai dibināt pašai savu komercsabiedrību.

Ņemot vērā, ka otrajā gadījumā pašvaldībai var tikt pārmesta iejaukšanās tirgū, Andiņš norādīja, ka, visticamāk, par elektroauto uzlādes stacijām tiks izsludināts konkurss.

Vienlaikus, lai attīstītu uzlādes staciju pieejamību uz privātās zemes un laukumos, pašvaldībā izskanējuši priekšlikumi samazināt zemes nodokli īpašniekiem vai subsidēt lēnās uzlādes punktu ierīkošanu.

Tāpat Andiņš sacīja, ka Rīgas plānos ir attīstīt arī uzlādes punktus mirkromobilitātes transporta līdzekļiem, piemēram, elektroskūteriem.

"Eleport Latvia" vadītājs Kārlis Mendziņš seminārā pauda, ka kompānija saskaras ar vairākām problēmām elektromobilitātes veicināšanā, piemēram, sabiedrības neizpratni, grūtībām elektropieslēgumam atsevišķos punktos Latvijā, kā arī norēķinu kārtību par pakalpojumu.

Kopumā viņš skaidroja, ka patlaban pasaulē arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc elektrotransporta, un šī arī nākotnē būs augšupejoša tendence.

Lai sekotu pieprasījumam un nākotnes prognozēm par elektroautomašīnu skaita pieaugumu, "Eleport Latvia" vadītājs atklāja, ka kompānija plāno investēt aptuveni 100 miljonus eiro, lai kļūtu par lielāko uzlādes tīklu Centrālajā un Austrumeiropā. Drīzumā plānots atvērt pirmās uzlādes stacijas Polijā, kam sekos Čehija un Slovākija.

Savukārt "Schneider Electric" produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs Gatis Arājums seminārā atklāja, ka patlaban kompānija paplašina ražotni, lai jau līdz gada beigām nodrošinātu visu savu produktu ražošanu un testēšanu Rīgā.

LETA jau ziņoja, ka otrdien notika seminārs "Elektrisko transportlīdzekļu integrācija elektrotīklos un ēkās".