Kāpēc meijas nav tas labākais, ar ko rotāt līgošanas vietu?

Uz mežu – nevis ar cirvi, bet ar sēklām!

“Esam pieraduši Jāņos doties uz tuvējo mežu un nest mājās meiju klēpi, taču “Not Hot” aicina ikvienu šajos Jāņos padomāt par bērza iestādīšanu, nevis nociršanu! Ja gribam, lai koks attīra gaisu, ko elpojam, un pēc gadu desmitiem palīdz sildīt Latvijas ekonomiku, pārtopot, piemēram, mēbelēs, mums ir jāļauj tam augt. Ja gribam mazināt savu ekoloģisko nospiedumu, mums ir ne tikai jāpārskata savi paradumi un jāatsakās no izmešu radīšanas, bet arī jāmeklē kompensēšanas mehānismi, kā savu iespaidu uz apkārtējo vidi atvieglot un uzlabot,” aicina uzņēmuma dibinātājs Māris Simanovičs.

Gan uzņēmumiem, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ar “Not Hot” klimata kalkulatora palīdzību aprēķināt, cik daudz CO2 saražo viņu veiktās ikdienas darbības, un iestādīt tik daudz koku, cik vajadzīgs, lai kompensētu šo CO2 apjomu. Tādā veidā ikvienam ir iespēja kļūt klimatneitrālam un pat klimatam draudzīgam, jau iepriekš kompensējot vairāk CO2, nekā tiek saražots.

Bērzi – tīrākam gaisam un skaistākam skatam

Bērzs ir ne tikai Latvijas ainavai tipisks koks, bet arī augstvērtīga koksne un svarīgs ekoloģiskās tīrības dalībnieks. Bērzi aug apmēram 40 gadu, un šajā laikā tie intensīvi ražo skābekli un piesaista ogļskābo gāzi jeb CO2, attīrot vidi un ļaujot Latvijai kļūt zaļākai. Iestādot koku, ikvienam ir iespēja kompensēt vismaz paša radīto CO2, bet par bērzu birzi būs pateicīga visa apkaime. Tāpēc ne viens vien uzņēmums un privātpersona, stādot mežus, šādi kompensē pašu radītās emisijas – ja ne dodoties uz mežu ar lāpstu un sēklām, tad finansējot mežu stādīšanu.

Ik gadu Eiropas Savienības meži piesaista CO2, kura apjoms ir līdzvērtīgs gandrīz desmitajai daļai no ES kopējā emitētā siltumnīcefekta gāzu apjoma. Šīs mežu audzes kuplina arī “Not Hot Environmental Solutions”, stādot bērzu jaunaudzes neapsaimniekotās lauksaimniecības zemēs. Šobrīd uzņēmumam pieder astoņas bērzu plantācijas dažādās Latvijas vietās, kur pavisam aug 57 770 koku. Aprēķins par CO2 kompensējamo apjomu, kas balstīts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētījumā, liecina, ka 40 gadu laikā, kad koks ir visstiprākais, aktīvāk piesaista CO2 un saražo visvairāk skābekļa, visi līdz šim iestādītie koki kopā kompensēs 12 175,25 tonnas CO2. Salīdzinājumam – viens cilvēks gada laikā rada 25–30 tonnas CO2 izmešu.