Lūk, kas notiek tēva smadzenēs, kad pasaulē nāk meita

Kad filmu veidotāja Džeja Rozenblata meitai Ellai palika divi gadi, viņš sāka savdabīgu rituālu, katru gadu uzņemot video ar savu meitu, kurā uzdod viņai dažādus jautājumus. Kas tu gribi būt, kad izaugsi liela? Kādi ir tavi sapņi? Kas ir vara? No kā tu visvairāk baidies? Ik gadu Ella, atlaidusies dīvānā, sniedz jaunas un pārsteidzošas atbildes uz šiem jautājumiem. Varu viņa skaidro kā spēju darīt labu. Viņa vēlas būt inteliģenta. Kļūst par vegāni un iemācās zīmju valodu.

Dokumentālajā filmā “Kā nomērīt gadu?” (How Do You Measure a Year?), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, skatītāji var sekot Ellas pieaugšanai. Kad viņai paliek 15 gadi, viņa kļūst pieaugusi. Videokameras loma rituālā mainās, kad viņa sāk saprast tās spēku. Viņa kļūst pašpārliecinātāka un bieži uzstāj, ka grib uzdziedāt. Tomēr uzticība, kas valda tēva un meitas starpā, ir nemainīga.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Behavioral Neuroscience”, atklāts, ka mazu meiteņu tēvi mēdz būt klātesošāki un uzmanīgāki pret meitas vajadzībām nekā zēnu tēvi. Tēvi savām meitām mēdz arī dziedāt biežāk nekā dēliem un runāt atklāti par savām emocijām.

Savukārt mazu zēnu tēvi vairāk dod priekšroku rupjākām rotaļām, kurās iekļauj dažādus sasniegumus, balvas un uzvaras lepnumu.

Pētnieki domā, ka šīs atšķirības, iespējams, veidojas tāpēc, ka tēvi meitas jūtas un emocijas pieņem vieglāk nekā dēla. Ja bērns raud, tad tēvi meitas gadījumā ir uzmanīgāki un atsaucīgāki nekā dēla.

Lai novērotu tēvu un bērnu mijiedarbi ikdienā, pētnieki izmantoja arī magnētisko rezonansi, kas ļāva ieskatīties viņu smadzeņu procesos. Atklājās pārsteidzošais.

Mazu meiteņu tēvu smadzeņu daļā, kas atbild par emocijām, veidojās spēcīgāka reakcija uz meitas priecīgajām sejas izteiksmēm nekā dēlu gadījumā.

Pētnieki arī raksta, ka meitenes var iemācīties būt empātiskākas par zēniem, ja tēvs vairāk pievērš viņām uzmanību un ir rūpīgs, emocionāli atvērts. Tēviem būtu tomēr jācenšas tādu pašu attieksmi izrādīt dēliem, jo iepriekšējos pētījumos ir pierādīts, ka nereti depresijas cēlonis pieaugušajiem ir apspiestas emocijas.

“Ir svarīgi apzināties faktu, ka tēvi patiesībā bieži neapzināti ir mazāk atsaucīgi dēlu nekā meitu emocionālajām vajadzībām. Beigu beigās mums jāsaprot, kā priekšstati par dzimumu zemapziņā ietekmē veidu, kā mēs izturamies pret bērniem,” teica pētījuma vadītāja Dženifera Maskaro.

Būšana vecākam maina mūs visus – pat tad, ja to neapzināmies.

VIDEO: FILMAS "KĀ NOMĒRĪT GADU?" KACEKLIS

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".