Igaunijas laikraksti protestē pret plānoto PVN paaugstināšanu presei

"Kaja Kallasa, vai jūs tiešām esat pret faktiem, dialogu un demokrātiju?" jautāts sauklī, kas uzdrukāts uz melna fona. 

Kallasa ir Igaunijas premjerministre un Igaunijas Reformu partijas līdere. 

Igaunijas valdība šomēnes atbalstīja nodokļu izmaiņu paketi, kas cita starpā paredz paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) preses izdevumiem. Grozījumi paredzēti Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes nodokļa likumā, Azartspēļu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī Ienākuma nodokļa likumā un Militārā dienesta likumā.

Kallasa un Igaunijas valdības ministri aizstāvējuši nodokļu celšanu, argumentējot, ka papildu budžeta ienākumi nepieciešami, lai stiprinātu Igaunijas drošību un ekonomisko situāciju. Aprēķināts, ka grozījumi valsts budžetā varētu ienest trīs līdz četrus miljonus eiro.

Igaunijas Preses izdevēju asociācija aprēķinājusi, ka nodokļu likmes celšanas rezultātā, mediju uzņēmumiem cenšoties aizlāpīt iztrūkumu, darbu varētu zaudēt ap 100 žurnālistu.

Likumprojekts paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra PVN likme Igaunijā tiks paaugstināta no pašreizējiem 20% līdz 22%. No 2025. gada PVN viesu izmitināšanas pakalpojumiem tiks celts no pašreizējiem 9% līdz 13%, kas ir zemāk, nekā sākotnēji ierosināts. Savukārt preses izdevumiem PVN likme tiks celta no pašreizējiem 5% līdz 9%.

Akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī cigaretēm un smēķējamai tabakai no 2024.gada trīs gadus tiks palielināts par 5% gadā. Plānotais akcīzes nodokļa specifiskiem mērķiem paredzētās dīzeļdegvielas kāpums ir atcelts, tādējādi saglabājot likmi šāda veida degvielai Eiropas Savienībā minimālajā atļautajā līmenī 21 eiro par 1000 litriem.

Galda azartspēlēm nodokļa likme pieaugs no 1278,23 eiro līdz 1406 eiro. Nodoklis spēļu automātiem tiks noapaļots no 31,95 eiro līdz 32 eiro, bet loteriju un komerciālo loteriju nodoklis pieaugs no 18% līdz 22%. Attālināto azartspēļu nodokļa likme nākamgad tiks palielināta no pašreizējiem 5% līdz 6% un no 2026. gada 1. janvāra tā pieaugs līdz 7%.

Nākamgad plānots atcelt papildu nodokļu atvieglojumus par bērniem un laulātajiem, kā arī iespēju hipotekārā kredīta procentu maksājumu iekļaut ar nodokli neapliekamajos ieņēmumos. No 2025. gada plānots gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi celt no 20% līdz 22%.

Ar likumprojektu paredzēts atcelt samazināto nodokļa likmi 14% apmērā kompāniju sadalītajai peļņai, kā arī 7% ienākuma nodokļa likmi privātpersonām izmaksātām dividendēm.

No 2025.gada Igaunijā plānots ieviest vienotu neapliekamā minimuma likmi 700 eiro mēnesī jeb 8400 eiro gadā. Izņēmums tiks attiecināts uz pensijas vecuma personām, kuru neapliekamais minimums būs vidējās vecuma pensijas apmērā.