Apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai turpmāk būs jābūt valsts valodā, nosaka Saeima (1)

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) skaidroja, ka valsts valodas lietojums attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem, tādējādi partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā.

Likumā noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.

Grozījumi arī nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvo procesu varēs veikt arī Valsts valodas centrs, paredz grozījumi.

Likuma grozījumi rosināti, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā - mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos, teikts šodien pieņemto izmaiņu anotācijā.

No likumprojekta arī izslēgta norma, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam plānotu finansējumu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai tieši komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās. Līdzīgi izslēgts regulējums attiecībā uz priekšvēlēšanu raidījumiem reģionālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļu pašvaldību vēlēšanās.

SEPLP šo normu izslēgšanu pamato, jo sabiedrisko mediju likums SEPLP neparedz komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums vairs neparedz daļu sabiedriskā pasūtījuma nodot komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Līdz ar to attiecīgais pienākums neietilpst padomes kompetencē un tam nepastāv tiesisks pamats.

Tajā pašā laikā likumā saglabājas norma, ka joprojām sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu finansējums tiks plānots priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās.