Vācijas AfD popularitāti saista ar antisemītisma pieaugumu (1)

"Neapmierinātība ar vispārējo sabiedrības attīstību tur patiesībā izpaužas spēcīgāk nekā Rietumos," sarunā ar aģentūru DPA izteicies Kleins. Vēsture rāda, ka sociālā neapmierinātība bieži ir arī antisemītisma radītājs, piebildis komisārs.

Svētdien Zonebergā, Tīringenes federālajā zemē, notiekošajā vēlēšanu otrajā kārtā, AfD kandidātam ir izredzes tikt ievēlētam par apgabala landrātu, un tas būtu pirmais augstākais pašvaldības amats visā Vācijā, kuru ieņemtu eiroskeptiķu pārstāvis.

"Cilvēki vēlas izlādēt savas dusmas, savu neapmierinātību," atzinis Kleins, piebilstot, ka pat gadījumā, ja šie noskaņojumi nav tieši antisemītiski, to pamatojumi savā būtībā vienmēr ir antisemītiski.

Ļaudis meklē kādu, ko vainot, un pastāv tieša korelācija starp sabiedrības neapmierinātību un antisemītismu, apgalvo komisārs, skaidrojot, kāpēc AfD panākumi satrauc ebreju kopienu.

Viņš uzsvēris, ka politiķiem pret to ir jāizturas nopietni un labāk jāinformē sabiedrība par valdības darbu.

"Cilvēkiem arī skaidri jāpasaka, ka populisti nepiedāvā atbildes," norādījis Kleins, piebilstot, ka svarīgi saprotamāk skaidrot demokrātijas vērtību un tās nodrošinātās brīvības, tostarp pārvietošanās brīvību un vārda brīvību.

"Nepastāv nekādi domu aizliegumi, taču, ja tiek izteikti vienīgi problemātiski viedokļi, cilvēkiem nevajadzētu būt pārsteigtiem, sastopoties ar pretdarbību," uzsvēris komisārs.

Atbalsts AfD šobrīd nacionālā līmenī pieaudzis līdz 18-20 %, taču piecās zemēs, kas agrāk veidoja komunistu jūgā esošo Austrumvāciju, tas ir vēl ievērojami augstāks.

Bijušais diplomāts Kleins Vācijas federālās valdības pilnvarotā amatu ebreju dzīves un antisemītisma apkarošanas jautājumos ieņem kopš 2018.gada.