Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līdera Jevgēnija Prigožina dumpis aprāvās tikpat strauji, cik bija sācies. Vai viņš panāca to, ko gribēja? Politologi un militārie analītiķi skaidro, kas nedēļas nogalē notika Krievijā.

Militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš norāda, ka kritisko līmeni bija sasniegušas domstarpības starp "Vagner" un Krievijas Aizsardzības ministriju, ko Prigožins jau vairākus mēnešus risina publiski. Konflikts gan briedis jau ilgi - kopš laika, kad Krievijas Aizsardzības ministrijas korumpētie ģenerāļi saprata, ka peļņas dalīšana ar algotņu grupējumu nav to interesēs. "Sākās berzēšanās un nesaprašanās, kuras augstākā izpausme bija kauja pie Hašamas," saka Vērdiņš, vēršot uzmanību uz 2018.gadā Sīrijā notikušajām vagneriešu sadursmēm ar ASV karavīriem Sīrijā, kad "Vagner" kaujinieki centās pārņemt naftas pārstrādes uzņēmumu. "Kamēr viņi virzījās, amerikāņi to pamanīja un uzdeva tiešu jautājumu Krievijas Aizsardzības ministrijas štāba Sīrijā vadībai: vai kolonnā, kas virzās mums pretī, ir jūsu karavīri? Tādā gadījumā tas tiktu risināts kā parasti - sarunu ceļā. Bet, kā amerikāņi vairākas reizes ir apliecinājuši, oficiālā līmenī tika pateikts, ka "mūsējo tur nav". Kolonna tika sarauta lupatu lēveros."

Vērdiņš norāda - Krievijā nevar pastāvēt militāro algotņu kompānija bez spēcīga "jumta". "Vagner" "jumts" acīmredzami nav Aizsardzības ministrija, taču pēc Vērdiņa domām tas varētu būt

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X