Kā informē "Sadales tīkla" pārstāvji, ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu 15% no kopējā vidējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.
Vairāk nekā 99% gadījumu mikroģenerācijas klienti kā ražošanas iekārtu izvēlējušies saules paneļus, mazāk nekā 1% gadījumu izvēlēts ar vēja enerģiju darbināms mikroģenerators. Mikroģeneratori uzstādīti teritorijās visā Latvijā, bet vislielākais skaits ir Rīgā un Pierīgas novados.
Latvijā interese par saules paneļiem arī 2023. gadā saglabājusies augsta. Mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar 2022. gadu, kurā bija vērojams izteikts, nepieredzēti straujš saules paneļu bums, ir nedaudz zemāks, tomēr nepilnos sešos mēnešos sadales sistēmai pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori, kas joprojām ir ļoti liels apjoms.
"Mērenāks mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar pērno gadu, skaidrojams ar vairākiem faktoriem, taču būtiskākais – ir kritusies elektroenerģijas cena tirgū. Tā pērn ģeopolitisko apstākļu ietekmē sasniedza vēl nebijušus rekordus un kļuva par vienu no galvenajiem katalizatoriem visaptverošai mikroģenerācijas attīstībai. Tā ir arī dabiska procesa gaita – pēc lielajiem pīķiem temps normalizējas, vienlaikus jāakcentē, ka mikroģeneratoru skaits Latvijā arvien aug ļoti strauji – līdz 2023. gada vidum "Sadales tīkla" infrastruktūrai pieslēgti vidēji 20 jauni mikroģeneratori ik dienu.