/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/11/26/13497162t1hf5aa.jpg)
Nupat beigušies noslēguma eksāmeni vidusskolēniem, un daudziem no viņiem vēl priekšā izvēle, kur un ko mācīties tālāk. Vienmēr ir bijis aktuāls jautājums, vai izvēlētā profesija būs pieprasīta un labi apmaksāta darba tirgū, bet nu mākslīgā intelekta (MI) attīstība sēj bažas, ka daļu speciālistu MI jau drīzumā varētu aizstāt.
TVNET raidījuma "Nauda runā" vadītājs Arnis Sauka diskusijā ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, Latvijas Universitātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītāju, bijušo Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu un nodibinājuma "TechChill" valdes locekli, "Starwatcher.io" līdzdibinātāju, iespējkapitāla fonda "Superhero Capital" partneri Ernestu Štālu sprieda par nākotnes darbaspēkam nepieciešamajām prasmēm un mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu, augstākās izglītības sistēmas izaicinājumiem un finansējuma trūkumu, kā arī nepieciešamajām pārmaiņām vispārējā izglītības sistēmā.
Mākslīgais intelekts - lieliska viduvējība, bet neaizstās meistarus
Mākslīgā intelekta (MI) attīstība ir viesusi bažas, vai daļu specialitāšu šobrīd vispār ir jēga apgūt un vai MI tās jau drīzumā neaizstās. Tomēr diskusijas dalībnieki pauda, lai gan ar laiku daudzas profesijas vienkārši mainīsies un visiem būs nepieciešams attīstīt digitālās prasmes, MI nav drauds.
Izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka nākotnes profesijās daudz vairāk būs nepieciešamas radošās, personīgās prasmes, kā arī ļoti svarīgi ir katram atrast savu aicinājumu. Viņai piekrita Latvijas Universitātes profesors, kurš uzskata, ka nekas labs nesanāks, ja jaunietis izvēlēsies apgūt kādu specialitāti tikai tāpēc, ka vecāki uz to pierunājuši. Viņš norādīja, ka tieši interese par kādu lietu ir labākais motivators.