Latvijā sarukuši nodokļu parādi (1)

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūnija sākumā bija 401,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar maija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,791 miljonu eiro, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,178 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūnijā veidoja 59,2% no kopējās parādu summas jeb 501,171 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad jūnija sākumā bija atzīti parādi 498,764 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 217,205 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 281,559 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 281,548 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 11 400 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.jūnijā bija piešķirti parādiem kopumā 111,599 miljonu eiro apmērā, kas ir par 21% mazāk nekā gada sākumā.

Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, jūnija sākumā bija 234,305 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

2023.gada 1.janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 876,776 miljonu eiro apmērā.