Lai arī Jevgeņijs Prigožins atsauca apvērsuma mēģinājumu īsi pirms viņa vadītā grupējuma "Vagner" algotņi sasniedza Maskavu, sacelšanās tomēr var būt liktenīgi iedragājusi Vladimira Putina režīmu. Var paiet dienas, nedēļas vai pat mēneši, līdz plaisas pilnībā atklāsies, bet nedrīkst kļūdīties: katra krīze, kas beidzas tikai ar visniecīgākajām sekām vai vispār bez tām, vēl vairāk iedragā Putina reputāciju un līdz ar to arī atbalstu, kas viņam vēl ir atlicis Krievijas elites vidū. Viņa sāncenši jau met acis uz troni.

Īstermiņā Putins varētu sacelšanās izgāšanos izmantot sev par labu. Galu galā cilvēki nemetās masveidīgi pievienoties dumpim, kā bija gaidījis Prigožins, un Krievijas bruņotie spēki atbalstīja Kremli, lai gan darīja to visa remdeni; par to liecina fakts, ka pretī Prigožina algotņiem uz Rostovu pie Donas bija jāsūta čečenu karaspēks. Tomēr ar laiku kļūs nešaubīgi skaidrs, ka nekas no tā nav Putina režīma spēka izpausme.

Šķiet, ka neviena no pusēm nebija pārliecināta, ka spēs uzvarēt otru. Lai gan Prigožins asi kritizēja Krievijas augstākās militārpersonas, viņš noliedza, ka būtu mēģinājis veikt valsts apvērsumu. Tā vietā viņš uzstāja, ka "Vagner" virzīšanās uz Maskavu bija "taisnīguma gājiens" par godu tiem karavīriem, kas bija gājuši bojā Ukrainā Krievijas armijas vājās militārās vadības dēļ – un pat šī misija tika ātri pārtraukta. Prigožins zināja, ka nespēs īstenot uzbrukumu Maskavai.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X