Cilvēki ik nedēļu ieelpo mikroplastmasu kredītkartes masas apmērā (1)

2019. gadā pētnieku komanda aplēsa, ka ik stundu mūsu elpceļos nonāk 16,2 mikroplastmasas daļiņas. Balstoties uz šīm aplēsēm, pētnieki tagad noskaidrojuši, kā šīs mikroplastmasas daļiņas virzās cilvēka elpceļu sistēmā.

Mikroplastmasa ir sīkas plastmasas daļiņas – mazākas par pieciem milimetriem. No šīm daļiņām, kas veidojušās, fragmentējoties industriālajiem plastmasas atkritumiem un citām plastmasas lietām, nav iespējams izvairīties. Tās atrodamas visur, sākot no okeāna dzīlēm un beidzot ar atmosfēru un dzeramo ūdeni pudelēs, vēstīts izdevumā "Live Science".

Pastāv tikai daži pētījumi par to, kā mikroplastmasa ietekmē cilvēka veselību, īpaši elpceļu sistēmu. Jaunākajos pētījumos parādīts, ka mikroplastmasa, visticamāk, veselībai neko labu nenodara. Tagad zinātnieki izmantoja datormodeļus, lai atrastu reģionus elpceļos, kurus mikroplastmasa skar visnopietnāk. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Physics of Fluids”.

“2022. gada pētījumos pirmo reizi mikroplastmasa tika atrasta dziļi cilvēka elpceļos. Tas rada bažas par to, ka tā var radīt nopietnas briesmas veselībai,” paziņojumā pauda viens no pētījuma autoriem Muhameds S. Islāms.

Pētījumā noskaidrojās, ka lielākās mikroplastmasas daļiņas biežāk nonāk un paliek elpceļu sākumā, piemēram, deguna dobumā vai rīklē. Tiesa, kā mikroplastmasa ietekmē organismu kopumā, nav īsti skaidrs. Ir zināms tas, ka mikroplastmasa spēj nogalināt cilvēka šūnas un izraisīt iekaisumu zarnās un auglības samazināšanos pelēm.

Mikroplastmasa arī var pārnēsāt vīrusus, baktērijas un bīstamas ķimikālijas, kas var piesaistīties daļiņu virsmai. Pētnieki saka, ka viņu nākamais solis būs noskaidrot, kā mikroplastmasas daļiņas uzkrājas cilvēka plaušās.

“Ūdenī, gaisā un augsnē ir atrasti miljoniem tonnu šo mikroplastmasas daļiņu. Globālā mikroplastmasas veidošanās ievērojami pieaug - tāpat kā tās blīvums gaisā,” piebilda Islāms.