Pilnīgu drošības sajūtu deva arī apziņa, ka purva ezers ir pavisam sekls: vidēji ap 90 cm, dziļākajās vietās līdz 1,50 m.
Tāpat arī fakts, ka sups ir stabils un apgāzt to ir praktiski neiespējami, ja atrodas tupus vai sēdus pozīcijā.
Protams, supošanas stilu un ātrumu katrs izvēlas pēc savām spējām. Kā atzīmēja Dinārs, iekrist ūdenī, protams, var, bet tas parasti notiekot, rīkojoties pārgalvīgi un neapdomīgi. Mūsu grupā visi tika cauri sausā. Dalībnieku vidū bija arī pāris, kurš tomēr izvēlējās doties sagaidīt saullēktu ar laivu - kajaku. Arī tas ir iespējams pēc grupas dalībnieka brīvas izvēles, un to var norādīt mājas lapā, rezervējot piedzīvojumu.
Ezerā devāmies īsi pirms saullēkta, kad debesis bija jau sākušas sārtoties, neticami siltais ūdens kūpēja, starp zāles stiebriem mirdzēja iespaidīgi skaistie zirnekļu tīkli un putni skaļi vīteroja. Bez steigas airējām gan pa plašo ezeru, gan arī starp niedrēm, mazām saliņām un ūdensrozēm.
Kādā brīdī peldējām cauri arī tik biezai rīta miglai, ka pārējos saskatījām, vien pateicoties koši izvēlētajiem apģērbiem.
Miglai krītot, pamazām arī ausa saule. Skats bija tik fantastiski skaists, ka to gribētos apturēt un baudīt mūžīgi.
Zeltainā saule iekrāsoja debesis un visā krāšņumā atspīdēja ūdenī, izgaismojot vēl palikušo miglu un rasas lāses. Katrs šo brīdi izbaudīja pēc savām vēlmēm: kāds meditēja, kāds airēja tieši pretī saulei, kāds bildējās un uzņēma video. Saule aust ātri, tāpēc tad, kad tā jau bija uzaususi, airējām tālāk uz citu ezera nostūri, kur Dinārs bija sarūpējis vieglas brokastis katram no mums.