Vācijā vietējās vēlēšanās uzvar galēji labējie; tikmēr monitoringa grupa brīdina par antisemītismu valstī

"AfD" savu pirmo uzvaru vēlēšanās ieguva Tīringenes zemes pilsētā Sonnebergā, ar 52,8% balsu tiekot ievēlētam Roberts Seselmans no "AfD". Vācijas politikas eksperti uzskata, ka šī uzvara kalpos kā stimuls, lai “AfD” censtos paplašināt savu ietekmi jau visā Vācijā.

Aptaujas rāda, ka “AfD” lielākā popularitāte ir tieši Austrumvācijas zemēs: Brandenburgā, Saksijā, Tīringenē. Savukārt nacionālā līmenī partijai ir ap 20% vēlētāju atbalsts, kas ir audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar pagājušo gadu.

"AfD" ir izdevies apsteigt Šolca sociāldemokrātus un "zaļos". Pirmo vietu joprojām saglabā opozīcijā esošie kristīgie demokrāti, kas ir bijušās kancleres Angelas Merkeles partija.

Iemesli “AdD” panākumiem ir vairākas sociālās spriedzes situācijas. Piemēram, koalīcijas partneru savstarpējās cīņas, pretrunīgi vērtētais zaļās enerģijas likums, un pieaugošais patvēruma meklētāju skaits.

Vācijā pērn konstatēti 2480 antisemītiski incidenti

Antisemītisma novērošanas grupa Vācijā pagājušajā gadā konstatējusi valstī 2480 antisemītisma incidentus - vidēji septiņus gadījumus dienā.

Antisemītisma izpētes un informācijas departaments jeb RIAS savā ikgadējā ziņojumā norādīja, ka, lai gan 2022.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, reģistrēts neliels antisemītisku incidentu skaita samazinājums, tomēr ir bijuši deviņi ekstrēmas vardarbības gadījumi, kas ir lielākais šādu gadījumu skaits kopš 2017.gada, kad visā valstī tika sākta šāda uzskaite.

Ārkārtīgi vardarbīgo noziegumu vidū ir apšaude bijušā rabīna mājā blakus vecai sinagogai Esenē pagājušā gada novembrī. Vācijas federālā prokuratūra izmeklē šo lietu reizē ar diviem citiem vardarbīgiem antisemītiskiem noziegumiem, pastāvot aizdomām, ka tie varētu būt veikti sadarbībā ar Irānas Revolucionāro gvardi.

Tomēr visbiežāk "tās ir ikdienas situācijas, kurās ebreji saskaras ar antisemītismu," žurnālistiem Berlīnē sacīja RIAS vadītājs Benjamins Šteinics. Šādi incidenti var notikt jebkurā vietā, sākot no darbavietas un beidzot ar mājām, kā arī sabiedriskajā transportā, lielveikalā vai koncertā. Antisemītiskiem incidentiem mēdz būt daudzveidīgs politiskais fons un un tajos bieži tiek trivializēts holokausts.

Daudziem antisemītiskiem naida noziegumiem ir arī kopīgi motīvi, kas saistīti ar ebrejiem vai sazvērestības teorijām, piemēram, koronavīrusa pandēmija ar naratīviem, kas vērsti pret ebrejiem, un Tuvo Austrumu konflikts ar antisemītisku Izraēlas kritiku. Saskaņā ar RIAS dokumentētajiem datiem katram piektajam antisemītiskam incidentam fonā ir sazvērestības teorija. Labējais ekstrēmisms saistīts ar 13% gadījumu, savukārt 53% incidentu nevarēja skaidri sasaistīt ar konkrētu politisko fonu.

Vācijas valdības komisārs antisemītisma jautājumos Fēlikss Kleins īpaši norādīja uz antisemītiskiem incidentiem Vācijas kultūras nozarē.

Pagājušajā gada jūlijā no amata atkāpās Vācijas laikmetīgās mākslas izstādes "documenta" ģenerāldirektore Sabīna Šormane, kas tika apsūdzēta par antisemītisku darbu eksponēšanu. Šormane tika vainota pasivitātē, reaģējot uz apsūdzībām antisemītismā, ko izpelnījās mākslas grupa "Taring Padi", kas ietilpst mākslinieku kolektīvā "Ruangrupa". Milzīgajā panno "Tautas tiesa", kuru bija uzstādījusi grupa "Taring Padi", bija attēlots kas līdzīgs pastarajai tiesai un cita starpā tajā bija redzama karavīra figūra ar cūkas seju un Dāvida zvaigzni, kā arī vīrs ar peisakiem un SS rūnām uz viņa cepures.

"Par "documenta 15" pamatoti tika runāts visā pilsētā. Taču daudzi antisemītiski incidenti kultūras jomā notiek arī zem sabiedrības uzmanības radara - tāpat kā citās sabiedrības dzīves jomās, tie ir daļa no ebreju ikdienas dzīves," sacīja Kleins.

Ebreji, kuri Vācijā saskaras ar antisemītismu, var vērsties pie RIAS, kas ne tikai dokumentēs incidentus, bet arī palīdzēs cietušajiem sazināties ar kriminālpoliciju, kas nodarbojas ar antisemītisma apkarošanu, un atbalsta grupām.