Nedēļas nogalē Krievijā notikušā militāro algotņu “Vagner” dumpja rezultātā Vladimirs Putins tiek saukts par nobijušos un ievainojamu, bet dumpja līderim Jevgeņijam Prigožinam notikušais piedēvēts par “gulbja dziesmu”. Tikmēr baltkrievu diktators Aleksandrs Lukašenko šķietami izcēlies ar savām fantastiskajām vidutāja prasmēm. Kā viņam tas izdevies?
Pirms trim gadiem Vladimirs Putins glāba t.s. Eiropas pēdējo diktatoru Aleksandru Lukašenko, kad drosmīgie baltkrievu opozicionāri draudēja beidzot gāzt viņa autoritāro režīmu. Pagājušajā nedēļas nogalē Lukašenko beidzot radās izdevība parādīt, ka viņš spēj šo palīdzību atdarīt.
Sestdienas vakarpusē, kad vāgneriešu militārā kolonna bija vien 200 kilometru attālumā no Maskavas, Baltkrievijas prezidenta preses dienests izdeva ziņojumu, ka Lukašenko pēc savas iniciatīvas sazinājies ar Prigožinu un pēc visas dienas pavadīšanas sarunās ar iesaistītajām pusēm panācis “absolūti izdevīgu un pieņemamu” vienošanos apturēt militārā apvērsuma mēģinājumu. Saskaņā ar šo vienošanos Prigožins došoties uz Baltkrieviju, kriminālprocess pret dumpja organizētājiem un dalībniekiem tikšot izbeigts, bet privātie militārie algotņi “Vagner” tikšot pārformēti un iekļauti Krievijas bruņotajos spēkos. Vienubrīd šķiet, ka Krievijā tūdaļ sāksies pilsoņu karš, bet pēc mirkļa parādās Lukašenko ar fantastisku risinājumu –
/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)