Algotņu grupējuma "Vagner" nosaukums pēdējā laikā visbiežāk izskanējis saistībā ar karu Ukrainā, īpaši cīņu par Bahmutu, un Jevgēnija Prigožina dumpi pagājušajā nedēļas nogalē. Taču "Vagner" pirmsākumi meklējami Sīrijā un Āfrikā, kur grupējums atbalsta un apsargā vietējos diktatorus, par atlīdzību pārņemot zelta raktuves. Kas pēc neveiksmīgā dumpja notiks ar Krievijas lielāko ietekmes sviru Āfrikā?

Prigožins 26.jūnijā lietotnē "Telegram" sūdzējās, ka "Vagner" Āfrikā un Tuvajos Austrumos veicis "milzīgi daudz uzdevumu Krievijas Federācijas interesēs".

"Vagner" algotņi izvietoti piecās Āfrikas valstīs: Mali, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā, Sudānā un Burkinafaso. Taču vagnerieši kaut kādā mērā darbojas vēl vismaz septiņās citās Āfrikas valstīs, norāda izdevums "The Economist". Vagnerieši iesaistījušies vairākos nesenajos konfliktos Āfrikā; viņi tiek vainoti slaktiņu pastrādāšanā, izvarošanās un laupīšanās Centrālāfrikas Republikā un Mali. Tā kā "Vagner" nekādas publiskas atskaites nesniedz, nav zināms precīzs vagneriešu skaits Āfrikā, taču analītiķi lēš, ka tas varētu būt ap 5000. Taču, piemēram, Centrālāfrikas Republikā vagnerieši izveidojuši "paralēlo armiju" ar apmēram 5000 vietējiem kaujiniekiem.

Atšķirībā no Ukrainas, kur "Vagner" kaujiniekus uztur Krievijas valdība, Āfrikā algotņu uzņēmumam ir cits "biznesa modelis" - vagnerieši nodrošina militāru aizsardzību Āfrikas diktatoriem, kuri baidās no militāriem apvērsumiem, apmaiņā pret

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X