Virzāmies ačgārnā virzienā: Zaļās enerģijas loma aug, taču fosilie kurināmie nostiprina pozīcijas (3)

2022. gadā pasaules enerģijas pieprasījums pieaudzis par vienu procentu, liecina Pasaules enerģijas statistiskais pārskats. Tajā teikts, ka 82% enerģijas piegādes nodrošinātas, pateicoties naftas un gāzes piegādēm. Un tas viss, neraugoties uz milzīgu zaļās enerģijas ražošanas apjoma pieaugumu. 

"Lai arī vēja un saules enerģijas apjoms ir ievērojami pieaudzis, taču - ir pieaudzis arī kaitīgo izmešu apjoms," paziņoja Lielbritānijas enerģētikas institūta "Energy Insitute" vadītāja Džuļjeta Davenporta. 

"Mēs joprojām virzāmies ačgārnā virzienā - pretēji tam, ko paredzēja Parīzes klimata vienošanās," tā Davenporta.

Kādi fosilie kurināmie nodrošināja energoapgādi 2022. gadā?

Pagājušais gads bija zīmīgs ar globālo enerģētikas krīzi,  ko radīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Naftas un ogļu cenas Eiropā un Āzijā sasniedza vēl neredzētus augstumus. 

Neraugoties uz visiem satricinājumiem, pasaules pieprasījums pēc energoresursiem pieauga. Tā, piemēram, pieprasījums pēc energoresursiem pieaudzis par aptuveni 1%. 2021. gadā bija pieprasījuma kritums par 5,5%. Pašreizējais rādītājs ir par 3% augstāks nekā pirms pandēmijas - 2019. gadā. 

Nafta, gāze un ogles nostiprināja savas dominējošās pozīcijas globālā pieprasījuma apmierināšanā. 

Atjaunīgie energoresursi, tostarp hidroenerģija, nodrošināja 7,5% no pasaules enerģijas piedāvājuma, kas ir par procentu vairāk nekā gadu iepriekš. 

Naftas patēriņa apjoms palielinājies par 2,9 miljoniem barelu naftas diennaktī un sasniedzis 97,3 miljonus barelu naftas diennaktī. 2019. gan šis rādītājs bija par 0,7% augstāks. 

Ko nozīmē fosilās enerģijas izmantošanas pieaugums klimatam?

Nebeidzamā atkarība no fosilās enerģijas rada milzīgus riskus apkārtējai videi. Zinātnieki norāda, ka pasaulei līdz 2030. gadam ir nepieciešams samazināt kaitīgos izmešus par aptuveni 43%, salīdzinot ar 2019. gada līmeni, lai būtu kaut mazākā cerība sasniegt Parīzes vienošanās mērķi un novērst globālās sasilšanas līmeni virs diviem grādiem kopš pirmsindustriālā laikmeta. 

Eksperti norāda, ka valstu valdības ir palielinājušas finansējumu naftas  un gāzes rūpniecībai. 2022. gadā tās tērēja vairāk nekā 900 miljardus eiro subsīdijām fosilās enerģijas ieguvei. Tā ir lielākā summa vēsturē, kas tērēta "kaitīgajai enerģijai".