Pirms pāris mēnešiem uzrakstīju gabsīti par to, ka spēļu zāles ir azartspēles, bet Latloto un Superbingo – aizraujoša izklaide visai ģimenei. Biju jau par šo jauko tēmu nedaudz piemirsis, kad par to kārtējo reizi atgādināja kāda skaista un iedvesmojoša Latloto reklāma.

Tā rada iespaidu, ka šis uzņēmums principā nodarbojas ar labdarību, lai dāvātu Latvijas budžetam neskaitāmus miljonus eiro un uzlabotu ikviena dzīvi. Tik skaisti – no iegādātajām biļetēm 60% laimestos, bet 22% – valsts un pašvaldību budžetā. Un šie 22% 2022. gadā sastādījuši veselus 19 miljonus. Nu tīrā labdarība, vai ne?!

Šajā visā pats jaukākais ir tas, ka šo reklāmu es ieraudzīju pašmāju televīzijas kanālos. Kas šķita visnotaļ amizanti, jo Latvijā azartspēļu reklāma ārpus spēļu organizēšanas vietām ir aizliegta jau 17 gadus.

Lai būtu pavisam precīzi – Azartspēļu un izložu likums, 41. pants, Azartspēļu organizēšanas ierobežojumi:

(5) Azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.

Nav īsti skaidrs, kāpēc tieši uz citām azartspēlēm likumdošana attiecas, bet uz Valsts akciju sabiedrību “Latvijas loto” – ne pārāk. Jo Latloto azartspēļu raidījumus var ne tikai brīvi reklamēt, bet arī valsts televīzijā un TV3 katru nedēļu translēt kā jautrus raidījumus ar izlozēm un smaidīgām ģimenēm, kas griež laimes ratu, lai tiktu pie jaunas automašīnas.

Lai arī kaut kur zemapziņā tik tiešām iesēdusies doma, ka “Superbingo” un citi tā līdzinieki taču ir nevis azartspēles, bet nevainīga izklaide, likumdošana diezgan precīzi definē, ka ne nieka.