Sarucis Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumos

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistika atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Kā lielākais ieguldītājs reģistrēts Grigorijs Guseļņikovs, kurš ir maksātnespējīgās AS "PNB Banka" akcionārs.

Otrs lielākais ieguldītājs ir publiskā akciju sabiedrība "Uralkali", kas SIA "Uralkali Trading" pamatkapitālā ieguldījusi 30 miljonus eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs Dmitrijs Mazepins gan iekļauts starptautiskajos sankciju sarakstos. Krievijas lielākā kālija hlorīda ražotāja grupā ietilpstošais "Uralkali Trading" pēdējos gados starp visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem uzrādījis lielāko apgrozījumu. 2021.gadā tas pieauga līdz 2,8 miljardiem eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem sasniedza 46,95 miljonus eiro.

"Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka pārskatu par saimniecisko darbību 2022.gadā uzņēmums vēl nav iesniedzis, tomēr, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, redzams, ka pērn audzis "Uralkali Trading" darbinieku skaits. Ja 2021.gadā ķīmisko vielu vairumtirdzniecības uzņēmumā strādāja 44 darbinieki, tad pērn - jau 57. Arī vairākos valsts uzturētajos reģistros atrodama informācija par "Uralkali Trading" piemērotajām sankcijām, tostarp Uzņēmumu reģistrā, Zemesgrāmatā, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrējusi liegumu vairāk nekā 10 uzņēmuma transportlīdzekļiem.

"Lursoft" dati rāda, ka Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2022.gadā samazinājās par 65,3 miljoniem eiro, bet šogad - par vēl 48,1 miljonu eiro. Visstraujākais ieguldījumu apjoma kritums pērn reģistrēts februārī (par 15,26 miljoniem eiro) un augustā (par 16,53 miljoniem eiro). "Lursoft" pētījums parāda, ka 2022.gadā reģistrēts tikai viens mēnesis, kad Krievijas ieguldījumu apjoms bijis ar plusa zīmi, taču arī tad ieguldīto līdzekļu apjoms vien par 256 960 eiro pārsniedzis no pamatkapitāliem izņemtos ieguldījumus.

Šogad pirmajos četros mēnešos negatīvā tendence turpinājusies, aprīlī uzkrātajam Krievijas ieguldījumu apjomam samazinoties pat par 53,4 miljoniem eiro, savukārt maijā fiksēts pieaugums par 9,1 miljonu eiro. Lielais uzkrātā ieguldījuma apjoma kritums aprīlī reģistrēts saistībā ar SIA "Severstal Distribution" īpašnieka maiņu.

Uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga bruņotā iebrukuma Ukrainā kādreizējā "Severstal Distribution" patiesais labuma guvējs Aleksejs Mordašovs tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Aprīlī veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašniekos un patiesajos labuma guvējos, vienlaikus arī nomainot "Severstal Distribution" nosaukumu, kas turpmāk būs SIA "Marcegaglia Baltics".

Par uzņēmuma jauno īpašnieku kļuvis Itālijā reģistrētais "Marcegaglia Carbon Steel", bet patiesajiem labuma guvējiem - Antonio un Emma Marčegalja. "Lursoft" norāda, ka Latvijā aizvien reģistrēts Mordašovam pastarpināti piederošais SIA "TT Baltics".

Tikmēr Mazepinam patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts ne tikai iepriekšminētajā "Uralkali Trading", bet arī SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "Ventamonjaks" un SIA "Uralchem Trading".

Sankciju sarakstos atrodams arī SIA "Faberlic Baltija" patiesais labuma guvējs Aleksejs Ņečajevs, SIA "Imni" īpašnieks Romans Rotenbergs, tāpat arī publiskā akciju sabiedrība "Gazprom", kas ir viens no AS "Latvijas gāze" akcionāriem, un Vladimirs Potaņins, kurš ir SIA "Cloud Payments International" patiesais labuma guvējs. "Lursoft" norāda, ka sankciju sarakstos iekļauts arī Pjotrs Avens, kuram Latvijā patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts trīs uzņēmumos, kā arī vēl divās nevalstiskajās organizācijās.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunu ieguldītāju skaits no Krievijas pagājušajā gadā sarucis. Ja 2021.gadā reģistrētas 475 personas no Krievijas, kuras pirmo reizi veikušas ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, tad pērn šādu personu skaits samazinājās līdz 379. Tikmēr jauno ieguldītāju skaits no Ukrainas 2022.gadā audzis, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Ja 2020.gadā bija reģistrētas vien 83 personas no Ukrainas, kuras pirmo reizi veikušas ieguldījumus Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, 2021.gadā to skaits bija pieaudzis līdz 174, bet pērn - jau līdz 262.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka Ukrainas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd sasniedz 107,1 miljonu eiro. "Lursoft" norāda, ka aizvadītajā gadā, pēc tam, kad 2021.gadā uzkrātā ieguldījumu summa palielinājās par 6,33 miljoniem eiro, ukraiņu ieguldījumu apjoms sarucis par 12,58 miljoniem eiro, lai gan uzņēmumu skaits, kuros reģistrēti ieguldījumi, pieaudzis.

Iemesls straujajam uzkrāto ieguldījumu apjoma kritumam ir pērn likvidētais SIA "Notum", kura pamatkapitālā 8,3 miljonus eiro bija ieguldījusi Alla Bognere no Ukrainas. Uzņēmums gan visus gadus strādājis bez ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, vien 2020.gadā tā apgrozījums bija 15 150 eiro, bet 2021.gadā - 25 900 eiro. Vienlaikus, piemēram, 2020.gadā "Notum" guvis 477 320 eiro lielus ieņēmumus no pārējās saimnieciskās darbības. "Notum" pamatdarbības joma bijusi uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbības.

Analizējot datus par Ukrainas uzkrāto ieguldījumu apjomu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, "Lursoft" secina, ka vislielākās summas ieguldītas kreditēšanas pakalpojumu, monetārās starpniecības un citur neklasificētu finanšu pakalpojumu darbību jomās.

"Lursoft" statistikas dati atklāj, ka šobrīd Ukrainas ieguldījumi reģistrēti 1073 uzņēmumu pamatkapitālos. Kopš 2022.gada sākuma šādu uzņēmumu skaits audzis pat 49.

Lielākais ukraiņu kapitāla uzņēmums, kas Latvijā reģistrēts kopš 2022.gada 24.februāra, ir SIA "Inrodtran" ar 16 800 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgā dalībniece un arī amatpersona ir Olena Badorna. Savukārt otrs lielākais jaunreģistrētais Ukrainas kapitāla uzņēmums šajā periodā bijis Romana Kaminska dibinātais SIA "FlorensLV" ar 10 000 eiro pamatkapitālu. "Lursoft" informācija liecina, ka šī gada marta beigās reģistrētais uzņēmums nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem.

"Lursoft" norāda, ka šobrīd Latvijā reģistrēti 36 aktīvi Ukrainas kapitāla uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem. To pamatkapitālos pārstāvji no Ukrainas kopumā ieguldījuši 803 700 eiro.