Pagrieziena punkts ⟩ "Es redzēšu savu sievu un bērnus!" Alvja stāsts. Par mata tiesu no nāves

Projektā apskatām dažādus satiksmes dalībniekus. Pirmajā epizodē runājām ar velosipēdistu Dāvi, bet otrajā sērijā savu skaudro pieredzi mums atklāja Ilgmārs, kuram nav autovadītāja apliecības. Ilgmārs ir cietis četrās avārijās, turklāt divas no tām ir bijušas ļoti smagas. Vienā no tām viņš zaudēja tēvu, bet otrā bija liecinieks tam, kā labākais draugs triecienā tiek izmests no automašīnas.

Šajā epizodē stāsts ir par Alvi, kuram dzīve, šķiet, iedalīja kārti, kas liek pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni.

Alvis avārijas dienu un notikumus atceras šādi:

Video: Alvja pieredzes stāsts

No psiholoģiskā viedokļa – kas mudina cilvēkus pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus?

Jāpiebilst, ka Alvis un bērnības draugs automašīnu vadīja atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem. Tāpēc kampaņā pieredzes stāstiem arī nesaistīti pievienojam ekspertu viedokļus, lai analizētu dažādas situācijas ceļu satiksmē. Iepriekšējos rakstos apkopojām statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem un to, kā atgriezties satiksmē pēc piedzīvotas avārijas, bet šajā rakstā Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers mums no psiholoģiskā aspekta pastāstīja, kāpēc cilvēki pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus.

Austers norādīja, ka "vārds "mudina" šoreiz nebūs īstais, jo runa drīzāk ir par to, kas "sekmē" un "pieļauj"".

"Mēs varam iedomāties trijstūri, kurā viens stūris ir sociālās normas, kas var gan kavēt, gan bremzēt to visu. Piemēram, ja cilvēks kaut kur steidzas un nedomā par soda naudām vai to, ko citi domās, kad uzzinās, ka persona pārkāpj noteikumus, tas ir sekmējošs faktors. "

Otrais stūris – profesors skaidro, ka šajā gadījumā cilvēks domā: "Ja es pārkāpšu noteikumus, es iegūšu kaut ko pozitīvu." Cilvēks domā, ka soda un/vai fizisku ierobežojumu varbūtība ir zema.

Trešais stūris – virsotnē atrodas pseidoracionalitātes lēmumi vai klātesoši elementi. "Jāsāk ar to, ka mēs visi jau esam slikti riska vērtētāji. Mums reizēm vajadzētu padomāt, ka kaut kādi ierobežojumi daudzos gadījumos mums ir par labu, nevis domāt, ka "tas jau nav nekas nopietns", tāpēc varam, piemēram, braukt pārāk ātri."

Pie šā stūra profesors Austers min arī gadījumus, kas saistīti ar adaptāciju, - piemēram, cilvēks ir pieradis braukt vienos apstākļos, bet tie ļoti strauji mainās. Šādos gadījumos cilvēki bieži vien nespēj racionāli novērtēt situāciju un, piemēram, turpina braukt kā iepriekš, lai gan situācija ir krasi mainījusies.

Tāpat šajā stūrī ietilpst arī lietas, kas aptver emocijas, - sākot no vēlmes ieriebt un dusmām attiecībā pret citiem, beidzot ar to, ka šoferis ir varen labā garastāvoklī, kas arī nav labi, jo cilvēks nespēj racionāli izvērtēt situācijas.

Tad attiecīgi katru negadījumu no psiholoģiskā aspekta var izvērtēt pēc šīm pazīmēm – reizēm pietiek tikai ar vienu, reizēm var sanākt pat visi trīs gadījumi, pauž Austers.

Vēl profesors min, ka cilvēki par potenciālajām sekām neaizdomājas, jo netiek saņemta atgriezeniskā saite. "Respektīvi, par piemēru ņemot šoferi, kurš lieto pie stūres telefonu, - viņš lieto un lielākoties viss beidzas bez sekām, avārijas iespējamība ir zema. Tiesa, tajā brīdī, kad viens no šiem apstākļiem pamainās, krasi izmainās arī kopējā aina."

Tātad secinājums ir viens - lielākoties mācība nāk reti un visbiežāk tikai pēc tam, kad kaut kas jau ir piedzīvots.

Vaicājot par to, kā ar šo problēmu cīnieties, jo medijos bieži izskan ziņas par traģiskiem negadījumiem, kuros bojā gājuši cilvēki, Austers atbild: "Ja nav noticis ārkārtīgi traģisks negadījums, tad bieži vien ziņu portālos šāda informācija neparādās augstās vietās. Cik esmu pētījis datus par pasauli - šādos gadījumos patiešām pāris dienas pēc šādiem traģiskiem notikumiem cilvēki patiešām brauc piesardzīgāk. Tā sanāk tāda īslaicīga kolektīva atmiņa, jo par vienu avāriju sērot nav iespējams visu laiku."

Satiksmes drošības kampaņu "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme"

Katru gadu, iestājoties siltam laikam, strauji aug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni, īpaši pārvietojoties ar dažādiem mikromobilitātes līdzekļiem, piemēram, velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Tāpēc CSDD, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Valsts policija sāka jaunu satiksmes drošības kampaņu "Tava priekšzīme - svarīgākā ceļazīme", kuras mērķis ir veidot pieaugušo, sevišķi vecāku, izpratni par viņu priekšzīmīgas rīcības ceļu satiksmē nozīmi, veidojot drošus bērnu paradumus uz ceļa.

CSDD dati liecina, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos bērni visbiežāk cietuši kā transportlīdzekļu pasažieri. Proti, kā pasažieri cietuši 127 bērni, savukārt kā gājēji cietuši 78 bērni. Tikmēr ceļu satiksmes negadījumu veidi, kuros iekļuvuši bērni, atšķiras – visbiežāk, 112 gadījumos, fiksētas sadursmes; uzbraukšana gājējam notikusi 83 gadījumos, bet uzbraukšana velosipēdistam – 38 gadījumos.

Atklājot kampaņu, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs norādīja: "Tikai kopīgiem spēkiem mēs varēsim atrisināt šo samilzušo problēmu – satraucoši lielo ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iesaistīti bērni. Mani kā jaunu ministru, mazu bērnu tēvu, šī situācija ļoti satrauc, jo to bērnu un pusaudžu traumas, kas gūtas, piemēram, vadot skrejriteni vai neapdomīgi braucot ar velosipēdu, lielā daļā gadījumu būtu bijis iespējams novērst, ja vien būtu atbilstoši noteikumi, kontrole, pienācīga attieksme no pašiem transportlīdzekļu lietotājiem un lielāka līdzatbildība no viņu vecākiem. Jāpiemin, ka šobrīd finiša taisnē ir grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, tāpat Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredzēs vairākas izmaiņas attiecībā uz elektroskrejriteņiem, piemēram, palielinātus sodus par pārkāpumiem, obligātu ķiveri un jebkāda transporta vadīšanas tiesības, lai brauktu ar šo transportlīdzekli."

Raugoties uz situāciju ceļu satiksmē, CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks skaidro: "Būtiski uzsvērt, ka droša pārvietošanās pa ceļu ir saistīta ne tikai ar satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī ar atbilstošu drošības līdzekļu lietošanu, piemēram, ķiveres lietošanu, bērnu sēdeklīšu izmantošanu u.tml. Diemžēl ķiveru neizmantošana, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, tostarp velosipēdiem, balansa riteņiem u.tml., ir vēl viena satraucoša tendence. CSDD dati rāda, ka aizsargķiveres lieto maza daļa no visiem velobraucējiem, un teju 70% gadījumu bērni ķiveres neizmanto. Savukārt, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, ķiveri kopumā izmanto tikai 7,4% vadītāju. Tāpat viens no pirmajiem brīžiem, kad bērnam sāk veidoties izpratne par drošību ceļu satiksmē, ir pārvietošanās automašīnā. Taču dati rāda, ka gandrīz 40% autovadītāju bērnu sēdeklīšus un paliktņus neizmanto."

Līdzīgu situāciju apstiprina Valsts policijas dati, proti, līdz šā gada jūnijam ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni līdz 18 gadiem, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir audzis par 18%. Turpina Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks: "Mūsu pieredze liecina, ka, augot satiksmes intensitātei, īpaši vasarā, kad ceļus vairāk piepilda mikromobilitātes līdzekļi, kāpj arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tas īpaši novērojams pēdējos gados, kad par populāriem pārvietošanās līdzekļiem ir kļuvuši elektroskrejriteņi. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas notikuši, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, un kuros iesaistīti bērni vecumā līdz 18 gadiem, šogad laikā līdz jūnijam, salīdzinot ar pērno gadu, palielinājies par 62%. Turklāt liela daļa bērnu elektroskrejriteņus izmanto neatļautā vecumā līdz 14 gadiem."

Bērnu slimnīcas mediķi norāda, ka, neraugoties uz centieniem dažādos veidos uzrunāt sabiedrību par drošību uz ielas un mājās, situācija ar katru gadu tikai pasliktinās

Ik gadu palielinās to bērnu skaits, kas ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu dēļ nonāk Bērnu slimnīcā. No šī gada sākuma līdz 20. jūlijam ceļu satiksmes negadījumos cietuši un Bērnu slimnīcā nonākuši 149 bērni. Pagājušajā gadā jūlija beigās šis skaitlis bija mazāks - 116. Tāpat pieaug bērnu skaits, kas guvuši traumas, pārvietojoties ar dažādiem mikromobilitātes rīkiem, bet šīs situācijas nav ceļu satiksmes negadījumi – lielākoties tie ir kritieni.

"Visvairāk traumu tiek gūtas, braucot ar velosipēdiem, – līdz šī gada jūlija beigām, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, bērnu skaits, kuri atzinuši, ka trauma gūta, krītot no velosipēda, ir audzis par 25%. Daudz traumu tiek gūtas, krītot no elektroskrejriteņiem, un no gada sākuma līdz šī gada 20. jūlijam 54 bērni, kas nonākuši Bērnu slimnīcā, atzinuši, ka trauma gūta saistībā ar to izmantošanu – gan krītot no braucamā, gan ciešot situācijās, kad kāds cits uzbrauc virsū. Pagājušajā gadā jūlija beigās saistībā ar elektroskrejriteņiem traumas guvuši bija 42 bērni. Taču skaitļi parāda tikai tendenci, mūs satrauc ikkatra bērna drošība un veselība, jo pēc kritiena var būt sekas gan uz visu vasaru – tā ir sabojāta –, gan smagākos gadījumos uz visu mūžu. Tāpēc ir kritiski svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par traumām un to sekām, kas iestājas, ja netiek ievēroti drošības pamatprincipi satiksmē," stāsta Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe.

Kampaņa "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme" vērsīs uzmanību uz trīs būtiskām situācijām

Kā norāda Aksenoks, piemērs jeb priekšzīme, kādu pieaugušie, īpaši vecāki, demonstrē ilgtermiņā, viņu pašu attieksme attiecībā uz satiksmes drošības un savstarpējās cieņas jautājumiem neizbēgami atsaucas arī uz bērniem un jauniešiem un viņu izpratni par drošību ceļu satiksmē: "Ar mērķi veidot izpratni par pieaugušo atbildību bērnu un jauniešu satiksmes drošības nodrošināšanā, kas ilgtermiņā samazinātu ceļu satiksmē cietušo bērnu un jauniešu skaitu un palielinātu bērnu un jauniešu skaitu, kuri lieto drošības līdzekļus, piemēram, bērnu sēdeklīšus, ķiveres, atstarotājus u.tml., jaunās kampaņas laikā aicināsim visus pieaugušos, bet jo īpaši vecākus, atcerēties, ka bērni no viņiem mācās, arī, kad runa ir par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un drošu rīcību uz ceļiem."

Viņš papildina, ka, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu, kuros cieš bērni, specifiku, kampaņa vērsīs uzmanību uz trīs būtiskām, ar ceļu satiksmes drošību saistītām situācijām, aicinot vecākus lietot bērna vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti līdz viņš sasniedz 150 cm augumu, bērnu vienmēr tajā piesprādzējot; aicinot ievērot, ka bērniem līdz 12 gadiem, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, ķivere jālieto obligāti, un tā ir ieteicama ikvienam velobraucējam; aicinot izglītot bērnus, ka līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt un tas ir transportlīdzeklis vienai personai.

Raksts tapis sadarbībā ar CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomi.