Pieredze: es zinu, kāpēc sievietes pēc 30 bez bērniem dzer kā es reiz dzēru... (8)

Saskaņā ar jaunu pētījumu sievietes bez bērniem vecumā no 35 gadiem lieto alkoholu biežāk nekā jebkura cita sieviešu grupa. Sievietēm, kurām 2018. un 2019. gadā apritēja 35 gadi, bija par 60 % lielāks risks saslimt ar alkoholismu nekā tāda paša vecuma sievietēm deviņdesmito gadu vidū.

Viens no iemesliem - ka sievietes arvien biežāk kavējas ar izvēli kļūt par māti. Pētījuma vadītāja Dr. Reičela Saiko Adamsa no Bostonas Universitātes Sabiedrības veselības skolas komentē: «Tā kā arvien vairāk sieviešu kavējas ar bērnu radīšanu, arvien lielāka daļa ietilpst visaugstākā riska grupā.»

«Es saprotu, kāpēc bezbērnu sievietes šajā vecumā dzer stipri un ātri. Kad atskatos uz savām dzeršanas dienām, saprotu, ka lielā mērā tas bija tāpēc, lai apslāpētu vieglu panikas sajūtu, ka es nekad nenomierināšos un neradīšu bērnus,» atklāti runā šā stāsta varone Klāra Fogsa. 

Un vīna pudele jeb, precīzāk, vīna tetrapakas apslāpēja bioloģiskā pulksteņa kaitinošos tikšķus!

«Tas ir īstais iemesls, kāpēc es dienā rakstīju runas par ekonomikas politiku un konsultēju toreizējo premjerministru Deividu Kameronu, bet vakaros iztukšoju jau ierastās vīna pudeles. Citreiz sāku ar simbolisku dzērienu oficiālā pieņemšanā, tad sekoja pinte alus pēc darba Whitehall krogā, kam sekoja kokteiļi ar draugiem Shoreditch, ko nobeidza pēdējā pasēdēšana itāļu krogā zem mana dzīvokļa. Nereti personāls baudīja dzērienus pēc biroja slēgšanas, un, kad es grasījos doties mājās, ar gavilēm mani aicināja iedzert «Chianti» vīnu vai divus šotus ceļakājai. Kā es varēju atteikties?

Man netrūkst jautru stāstu. Kādā Dauningstrītas Ziemassvētku ballītē mēs devāmies uz Vestendas bāru, kur es biju tik piedzērusies, ka pazaudēju vienu kurpi un pacēlu uz rokām savu priekšnieku uz deju grīdas. Citā brīdī aizmigu uz kāda slavena golfa spēlētāja pleca, kurš lūdza apsardzi mani aizvākt.

Kādu nakti biju tik ļoti apreibusi, ka aizmigu pēdējā vilcienā, kas izbrauca no Vaterlo, bet Portsmutā apsargs mani pamodināja - tas ir 50 jūdzes tālāk par manu pieturu.

Es nevēlos tos gadus skatīt pārāk traģiskā gaismā; bija jautri! Taču arvien biežāk paģiras vēstīja par depresīvu noskaņojumu.

Pēc dažām nedēļām gribēju, lai mans garastāvoklis stabilizējas. Diezgan daudzi cilvēki, kurus pazinu, lietoja «laimīgās tabletes», varbūt man arī vajadzētu?

Devos uz Harley Street pie dārga psihiatra. Pēc tērzēšanas pateicu: "Lūdzu tabletes, dakter!"

Viņš viegli pamāja, aprakstīja, ko varētu parakstīt, un blakusparādības.

"Ja lietosiet medikamentus A, visticamāk, jums draudēs aptaukošanās."

Ak.

"Ja lietosiet medikamentus B, visticamāk, jums izaugs bārda."

Ehh.

"Ja lietosiet medikamentus C, visticamāk, jūs aptaukosieties un jums izaugs bārda."

Ak dievs. Ko es varētu darīt?

"Atbilde," viņš teica, "ir pilnībā atteikties no alkohola."

Ko? Neiespējami!

Ārsts paskaidroja, kā alkohols ietekmē manas smadzenes. Turklāt viņš man lika pilnībā atteikties no kofeīna un šokolādes!

"Tiešām? Pat ar pienu nedrīkst?" es vaimanāju. Ārsts pakratīja galvu, sakot, ka tas ir neirotoksīns, no kura jāizvairās par katru cenu.

Kopš tā laika astoņus gadus neesmu pieskārusies šokolādei vai kofeīnam. Alkohols prasīja ilgāku laiku, lai atradinātos, bet pēdējo reizi es dzēru pirms septiņiem gadiem.

Un tad trīs pēc kārtas grūtniecības 36, 37 un 39 gados, kā rezultātā man  ir trīs mazi bērni un maz iespēju dzert.

Tagad, kad esmu iestigusi autiņbiksīšu kalnos, es ļoti vēlos, kaut nebūtu izjutusi sabiedrības spiedienu, ka 30 gadu vecumā man vēl nav bērnu. Lai es vairāk būtu izbaudījusi brīvību un nebūtu stresojusi par tikšķošo pulksteni, ko apslāpēju ar Pinot Grigio trīslitrīgām tetrapakām."