Polija paziņo, ka nepakļausies jaunajiem migrācijas noteikumiem (3)

Viņš arī paziņoja, ka nobloķēs jebkuru plānu, kas varētu piespiest valstis uzņemt bēgļus.

"Ir uzsākts uzbrukums Eiropai. Eiropas robežas nav drošas. Mūsu kontinenta iedzīvotāju drošība ir apdraudēta," video paziņojumā sacīja Polijas premjerministrs. Viņš pavēstīja, ka ES līderiem samitā Briselē ieteiks "drošu robežu plānu".

ES valstis mēneša sākumā panāca progresu patvēruma tiesību reformas jomā, noslēdzot vienošanos par plānu, kas paredz dalīt atbildību par migrantiem, kuri nelegāli ieceļo Eiropā. Valstīm, kuras migranti sasniedz pirmās, būtu jāapstrādā to lūgumi pēc patvēruma, bet pārējām valstīm būtu jāatbalsta tās, vai nu finansiāli vai uzņemot migrantus. Valstis, kas atsakās uzņemt migrantus, tā vietā varētu maksāt 20 000 eiro par katru no neuzņemtajiem patvēruma meklētājiem.

Vienošanās tika panākta ar kvalificētu vairākumu, kuru sastāda vismaz 15 no 27 ES valstīm ar vismaz 65% no ES iedzīvotājiem. Pret balsoja tikai Polija un Ungārija, kas nodomājušas samitā apstrīdēt šī lēmuma juridisko spēku.

Moraveckis sacīja, ka viņa ierosinātais plāns būs vērsts pret migrantu piespiedu pārvietošanu, pret brīvības principa pārkāpšanu un pret Briseles uzliktajiem sodiem valstīm.

Polija un Ungārija kopā ar Čehiju arī atteicās pieņemt migrantu kvotas, ko ES steigšus noteica 2015.gadā, kad Eiropā ieceļoja krietni vairāk nekā miljons cilvēku, galvenokārt sīrieši, kas bēga no pilsoņkara Sīrijā. ES augstākā tiesa 2020.gadā secināja, ka šīs valstis tādējādi nav ievērojušas bloka tiesību aktus.

Nelegālā imigrācija ES pieaug. ES robežu apsardzes aģentūra "Frontex" ziņoja, ka no janvāra līdz maijam notikuši vairāk nekā 50 300 mēģinājumu nelegāli iekļūt ES. Tas ir vismaz divreiz vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā un vislielākais skaits kopš 2017.gada. Taču migrantu pieplūdums Eiropā ir mazāks nekā Turcijā, Libānā vai Jordānijā. Tajā pašā laikā Polija rūpējas par aptuveni miljonu bēgļu no Ukrainas.

Maz ticams, ka Ungārijai un Polijai izdosies panākt jauno noteikumu atcelšanu, taču šo valstu nostāja, ko atbalsta arī citas dalībvalstis, piemēram, Austrija, Dānija un Zviedrija, ir palīdzējusi panākt, ka ES politika ir vērsta uz to, lai cilvēki netiktu ielaisti un lai tie, kam nav tiesību palikt, tiktu ātri deportēti.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pauda viedokli, ka ielaist ES drīkst tikai tos cilvēkus, kuriem ir tiesības palikt. "Mēs nevaram turpināt situāciju, kad cilvēki bez atļaujām vienkārši ceļo pa Eiropu un dodas uz valstīm un dzīvo apstākļos, kas nav pieņemami. Tas ir viens no viedokļiem, kas šobrīd izplatīts Eiropā. Mums vienkārši kaut kas ir jādara," žurnālistiem sacīja Kristersons.

ES līderi samitā paziņos, ka viņi joprojām ir apņēmušies izjaukt cilvēku kontrabandistu tīklu un risināt nelegālās migrācijas pamatcēloņus, teikts samita paziņojuma projektā, ar kuru iepazinusies aģentūra AP. Tomēr vienošanās, pret kuru iebilda Ungārija un Polija un kuras noslēgšana prasīja vairākus gadus, vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Likumdevēji uzstāj, ka valstīm ir jāpieņem obligātās bēgļu kvotas, un šī nostāja riskē sagraut vienošanos, ja viņi neatteiksies no šīs prasības.