Vai Rail Baltica dēļ 2000 ģimenēm par sviestmaizi atņems īpašumus? (18)

Saeima 15. jūnijā pirmajā un 22. jūnijā otrajā un galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā nobalsoja par grozījumiem Rail Baltica projekta īstenošanas likumā. Grozījumu mērķis ir paātrināt projektēšanai vajadzīgo izpēti, būvdarbu sagatavošanu un pašus būvdarbus, ja zemes īpašnieki tam pretojas. Grozījumi paredz, ka to varēs darīt, pirms pabeigts īpašumu atsavināšanas process. Pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredzēja iespēju izmantot fizisku spēku, iekļūstot īpašumā. Šī un citu iemeslu dēļ kritisku atzinumu par projektu pirms pirmā lasījuma sniedza Saeimas Juridiskais birojs. Tas norādīja, ka likumprojekts paredz ierobežot Satversmē noteiktās tiesības uz sava īpašuma netraucētu baudīšanu, tiesības uz privāto dzīvi, mājokļa neaizskaramību, kā arī indivīda fizisko neaizskaramību.

Virzot likumprojektu otrajā lasījumā, pants par fiziska spēka izmantošanu no tā tika izņemts. Mainīja arī veidu, kā procesu paātrināt. Proti, par labu valstij uz šādiem īpašumiem varēs nodibināt servitūtu līdz brīdim, kad īpašums vairs nav nepieciešams izpētes darbu veikšanai, vai līdz tā atsavināšanai likumā noteiktajā kārtībā. Kā izskanēja atbildīgās Saeimas komisijas sēdēs, pret šo izmainīto redakciju un līdz ar to pret likumprojektu kopumā vairs neiebilda arī Saeimas Juridiskais birojs.

Vai likuma grozījumi paredz atņemt īpašumus?

Līdz ar grozījumu skatīšanu pirmajā lasījumā sociālajos medijos sākās biedēšana, ka tiek gatavots vai jau pieņemts likums par daudzu īpašumu atņemšanu.

Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne (Stabilitātei!) publicēja video TikTok un Facebook. Viņa tajā stāsta, ka grib apbēdināt “aptuveni 2000 cilvēkus, kuru zeme stāv ceļā dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektam” un saka :

“Ja jūs nepiekrītat pārrunu ceļā pārdot savu īpašumu par būvnieku piedāvāto naudu, tad jums to atņems ar spēku.”

Pazīstamais dezinformators Valentīns Jeremejevs video, kuru TikTok redzējuši 150 tūkstoši cilvēku, saka:

“Šodien no 2000 latviešu ģimenēm izspieda zemi par sviestmaizi. Saeimā notika balsojums, un koalīcijas un opozīcijas partijas, kurām jāpārstāv tauta, pirmajā lasījumā steidzamības kārtā nobalsoja par šo zemju izspiešanu par kadastrālo vērtību.”

Savukārt kāds bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko sabiedrotais no partijas Suverēnā vara raksta, ka “Saeimā steigā un klusumā pieņēma likumus, kas ļaus jebkuram vajadzības gadījumā atņemt tā īpašumu”.

Tā nav taisnība. Kā jau minēts, Saeimas pieņemtie grozījumi Rail Baltica likumā paredz iespēju ātrāk veikt izpēti, būvniecības sagatavošanu un būvniecību. Tas nenosaka ne dzelzceļa līnijai atsavināmo īpašumu sarakstu, ne to, kā to darīs. To Re:Check ar Saeimas preses dienesta starpniecību apliecināja arī Saeimas Juridiskais dienests: “Šie grozījumi nekādā veidā neskar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, tajā skaitā arī tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu un tiesas ceļā panākt taisnīgu atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu. Piespiedu atsavināšanas regulējums šajā likumā netiek skarts, un tas nebija iekļauts arī pirmajā lasījumā.”

Nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība ir noteikta 2010. gadā pieņemtajā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā un saskaņā ar to tiek atsavināti arī Rail Baltica izbūvei nepieciešamie īpašumi.

Re:Check jautāja Pleškānei, kāpēc viņa, runājot par likuma grozījumiem, stāsta par piespiedu atņemšanu. Deputāte skaidroja, ka pirmā lasījuma redakcijā esot bijusi runa arī par atsavināšanu un nepiekrita teiktajam, ka projekta teksts to neparedzēja.

Vai 2000 ģimenes izdzīs no mājām?

Deputāte Pleškāne video saka:

“Gribu apbēdināt tos cilvēkus, kas cīnās par savām tiesībām, bet tie ir aptuveni 2000 cilvēki, kuru zeme stāv ceļā dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektam”.

Savukārt Jeremejevs runā par 2000 ģimenēm un vienā video pat stāsta, ka tās deportēs no dzimtajām mājām. Taču tam nav pamata.

Likumprojekta anotācijā patiesi teikts, ka “identificētas aptuveni 2000 zemes vienību, kuras nepieciešams iegūt” projekta realizācijai. Satiksmes ministrija Re:Check precizēja, ka provizoriski nepieciešami 1623 nekustamie īpašumi, no kuriem daļa jau atsavināti, daļa ir procesā un daļa tiks sākta, kad būs izstrādāti projektēšanas risinājumi, taču šis skaits vēl varot mainīties.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā ir SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Pastare Re:Check skaidroja, ka pašlaik nav informācijas par visu īpašumu juridisko piederību un statusu, taču ilustrācijai sniedza informāciju par Bauskas novadu. Tā teritorijā būs 45 km posms no visas Latvijā plānotās 265 km garās dzelzceļa līnijas un esot sākta visu tur vajadzīgo īpašumu atsavināšana. Viņa norāda, ka no kopumā 268 objektiem privātpersonām pieder 195, bet valstij vai pašvaldībām – 73. Šajā posmā esot skarta viena Valsts zemes dienestā reģistrēta privātpersonas dzīvojamā māja un 11 publisko personu būves vai būves bez subjekta, pārsvarā autoceļi. Iepriekš projekta īstenotāji informējuši, ka no 1623 identificētajiem īpašumiem privātajām un juridiskajām personām pieder 1179.

Tātad liela daļa īpašumu pieder valstij vai pašvaldībai, nevis privātpersonām un no 268 īpašumiem Bauskas novadā tikai viens ir privātpersonas dzīvojamā māja. Kā norāda Pastare, līdzīgi būs arī pārējos trases posmos, jo Rail Baltica tiekot pēc iespējas plānota mazapdzīvotās vietās, turklāt daļa trases būs tur, kur jau pašlaik ir dzelzceļa līnijas. Savukārt, piemēram, Mārupes novadā lielākā daļa atsavināmo īpašumu esot mazdārziņi.

Vai atsavinās “par sviestmaizi”?

Tā nav taisnība. Īpašumu atsavināšana, tajā skaitā piespiedu kārtā, notiek saskaņā ar speciālo atsavināšanas likumu. Likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka īpašumu atsavināšanas gadījumā īpašnieks saņem atlīdzību tā tirgus vērtībā, kā arī atlīdzību par viņam nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat saskaņā ar likumu atlīdzībai jānodrošina tāds bijušā īpašnieka mantiskais stāvoklis, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim. Tātad īpašumi tiek un tiks atsavināti par to tirgus vērtību, nevis kadastrālo. Jāņem arī vērā, ka lēmumi par atlīdzības apmēru ir pārsūdzami tiesā.

Vai nedrīkstēs pārsūdzēt un izraidīs no valsts?

Deputāte Pleškāne video arī saka:

“Jums pat atņems iespēju pārsūdzēt lēmumu un vērsties tiesā. Saprotat, kas vispār notiek? Jums atņem zemi, neļauj tiesāties, un tas ir demokrātiskā valstī, kur cilvēka tiesības uz fizisko neaizskaramību un privātīpašumu ir nostiprinātas Satversmē. Lūk, tāda mums demokrātiska valsts, kurā var atņemt zemi, iesēdināt par to cietumā un vispār izmest no valsts.”

Kā teikts iepriekš, Saeimā izskatīties un pieņemtie likuma grozījumi nekādi neregulē īpašumu atņemšanu. To, ka īpašumus sabiedrības vajadzībām, tostarp transporta infrastruktūras attīstībai valsts var atsavināt privātīpašumu, paredz jau pirms 12 gadiem pieņemtais likums un šajā ziņā nekas mainīts netiek. Tas, ka plānots atsavināt vairāk nekā 1600 īpašumu, bija zināms jau pirms vairākiem gadiem. Atsavināšanas likums arī nosaka, ka noteikto atlīdzību par īpašuma atsavināšanu var apstrīdēt tiesā un tiesa to izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Re:Check jautāja Pleškānei, kāpēc viņa runā par iesēdināšanu cietumā un izmešanu no valsts. Deputāte skaidroja, ka likumprojekta pirmā redakcija paredzēja spēka lietošanu un, ja cilvēks pretojas, tad viņš saucams pie atbildības. Taču, kā norādīts, grozījumos nav un nebija runas par īpašumu atsavināšanu. Savukārt viņas teikums par izmešanu no valsts neattiecoties uz Rail Baltica, bet “uz valsti kopumā” un cilvēkiem – Krievijas pilsoņiem – kuriem jānokārto valsts valodas pārbaudes, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Secinājums: Saeima ar Rail Baltica projekta īstenošanas likuma grozījumu pieņemšanu nav lēmusi par īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas vajadzībām. Iespēju īpašumus atsavināt sabiedrības vajadzībām nosaka likums, kas pieņemts jau 2010. gadā, un jau pirms vairākiem gadiem bija zināms, ka šim projektam plānots atsavināt vairāk nekā 1600 īpašumu. Rail Baltica izbūvei īpašumus neatsavinās par kadastra, bet gan par tirgus vērtību, kā tas paredzēts likumā. Daļa no 1623 (jeb noapaļojot 2000) īpašumiem nepieder privātpersonām, un pavisam niecīga daļa ir dzīvojamās ēkas, līdz ar to nav nekāda pamata runāt par 2000 ģimeņu izlikšanu no mājām vai deportāciju. Par īpašumu atsavināšanu “nesēdina cietumā” un neizmet no valsts.