Pēc starptautisko tiesību ekspertu domām, tādējādi būtu vieglāk izvirzīt Putinam apsūdzības kara noziegumos, vēsta „The Guardian”.
Šiem izteikumiem potenciāli var būt ļoti būtiskas sekas, jo atbildību par „Vagner” algotņu pastrādāto tie saista ar Krievijas valsts un personīgi Putina kā tās vadītāja darbībām,
sacījis Kalifornijas Universitātes (UCL) tiesību zinātņu profesors Filips Sands, kurš sarakstījis grāmatu par starptautisko humanitāro tiesību izcelsmi „East West Street”.
Krievijas prezidents gadiem ilgi distancējās no 2014. gadā dibinātā „Vagner” grupējuma, jo starptautiskajā līmenī, tostarp ANO veiktajā izmeklēšanā par kaujinieku klātbūtni Centrālāfrikas Republikā, pieauga pret šiem kaujiniekiem vērsto apsūdzību skaits par kara noziegumiem.
Kaujas laikā Sīrijā ar ASV karaspēku 2018. gadā Maskava noliedza jebkādu kontroli pār „Vagner” spēkiem, un Kremļa pārstāvis tajā pašā gadā paziņoja, ka Krievijā nav privātu militāro kompāniju.
Finansējot „Vagner” kaujiniekus, Putins vai Krievija automātiski neuzņemsies juridisku atbildību par saviem noziegumiem, sacīja Oksfordas Blavatnika Valdības skolas publisko starptautisko tiesību profesors Dapo Akande (Dapo Akande), taču tā varētu būt svarīga plašākas lietas daļa.