/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/07/02/15428095t1h5d3b.jpg)
Vladimira Putina centieni izbeigt „Vagner” grupas veikto apvērsumu, iespējams, ir atvieglojuši starptautiskās tiesas iespējas saukt viņu un Krievijas valsti pie kriminālatbildības par algotņu kaujinieku pastrādātajiem kara noziegumiem, uzskata starptautisko tiesību eksperti. Pēc Jevgeņija Prigožina vadītās sacelšanās Putins paziņoja, ka algotņus „pilnībā finansējušas” Krievijas varasiestādes. Viņš piebilda, ka gadā līdz 2023. gada maijam vien no valsts budžeta viņi ir saņēmuši vairāk nekā 86 miljardus rubļu jeb vairāk nekā miljardu ASV dolāru.
Pēc starptautisko tiesību ekspertu domām, tādējādi būtu vieglāk izvirzīt Putinam apsūdzības kara noziegumos, vēsta „The Guardian”.
Šiem izteikumiem potenciāli var būt ļoti būtiskas sekas, jo atbildību par „Vagner” algotņu pastrādāto tie saista ar Krievijas valsts un personīgi Putina kā tās vadītāja darbībām,
sacījis Kalifornijas Universitātes (UCL) tiesību zinātņu profesors Filips Sands, kurš sarakstījis grāmatu par starptautisko humanitāro tiesību izcelsmi „East West Street”.
Krievijas prezidents gadiem ilgi distancējās no 2014. gadā dibinātā „Vagner” grupējuma, jo starptautiskajā līmenī, tostarp ANO veiktajā izmeklēšanā par kaujinieku klātbūtni Centrālāfrikas Republikā, pieauga pret šiem kaujiniekiem vērsto apsūdzību skaits par kara noziegumiem.
Kaujas laikā Sīrijā ar ASV karaspēku 2018. gadā Maskava noliedza jebkādu kontroli pār „Vagner” spēkiem, un Kremļa pārstāvis tajā pašā gadā paziņoja, ka Krievijā nav privātu militāro kompāniju.
Finansējot „Vagner” kaujiniekus, Putins vai Krievija automātiski neuzņemsies juridisku atbildību par saviem noziegumiem, sacīja Oksfordas Blavatnika Valdības skolas publisko starptautisko tiesību profesors Dapo Akande (Dapo Akande), taču tā varētu būt svarīga plašākas lietas daļa.
„Finansējums pats par sevi nav pietiekams iemesls, lai apgalvotu, ka kāds ir atbildīgs par starptautisku noziegumu ... [bet] tas apgrūtina iespēju apgalvot, ka „šīm lietām nav nekāda sakara ar mums”.”
Vēsturē ir zināms precedents, kad par kara noziegumos vainīgiem tiek atzīti paramilitāristi, bet ne ar tiem saistīta valsts. Starptautiskais tribunāls atzina Serbijas kaujiniekus par vainīgiem 1995. gada Bosnijas musulmaņu slaktiņā Srebrenicā, bet Serbija tika atzīta par vainīgu tikai par nespēju novērst genocīdu. Belgradā daži serbu nacionālisti šo spriedumu sagrozīja, uzskatot to par attaisnojošu.
Tiesa nevarēja pierādīt, ka paramilitāristi bija tiešā Serbijas varas iestāžu kontrolē. Šo atšķirību nākamajā dienā izmantoja Belgradā, un valdību atbalstošajos vai valdības vadītajos laikrakstos parādījās virsraksti, kas vēstīja, piemēram, „Mēs esam nevainīgi”.
Putina komentāri par „Vagner” grupējuma finansēšanu varētu būt izšķirošs faktors, lai turpmākajos tiesas procesos iznākums būtu atšķirīgs.