Dziesmu svētku dalībnieces pieredze: Šogad dalībnieki ir pēdējie, par kuru labsajūtu ir padomāts (14)

Karīna stāsta: "Dejotājiem mēģinājumi paralēli notiek gan Arēnā "Rīga", gan Olimpiskajā centrā, un pagaidām šie laikam būs "zaļākie" līdz šim piedzīvotie svētki.

Mēģinājums no pulksten 8.30 līdz 23.00 ar pārtraukumiem. Ar savu kafiju iekšā nelaiž, maizīte jāizmet miskastē pie ieejas, iekšā var tikt tikai ar tukšu ūdens pudeli. Pusdienas paredzētas no pulksten 12.30-15.00. Ja gribi kafiju, pērc automātā, ja tas darbojas. Ja izej ārā ar ūdens pudeli, nākot iekšā - izmet miskastē vai izlej saturu.

Foto: XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās"

Ja gribas kaut ko saldu, ej uz Olimpisko centru un pērc "Narvesenā", bet jāapēd līdz ienākšanai Arēnā. Ja kādam tuvojas ģībiens un prasās cukuriņu, droši var ģībt, dakteri ir pieejami.

Pie ieejām pilnas miskastes ar izmestu ēdienu, pilnām ūdens pudelēm, un tie, kas nopirkuši kafiju vai jebko citu, stāv ārā, līdz trauciņš tukšs.

Šķiet, ka šogad dalībnieki, kas ir šo svētku pamats, ir pēdējie, par kuru labsajūtu ir padomāts. Nu nav īsti pareizi, ka dejotājam četras stundas ir "jāiet" tikai uz ūdeni.

It kā nebiju iepriekš novērojusi, ka svētku dalībnieki būtu tā publikas daļa, kas vēlas šos svētkus kaut kā sabojāt ar savu kolu, šokolādi vai sviestmaizi, bet izrādās, ka esam diezgan bīstams ļaužu pulks, kam pirms mēģinājumiem jāpārbauda somas, vai tik tur nav noslēpies kāds pīrāgs vai brokastu jogurts."

Komentētājs Krišs dejotājas stāstu komentē īsi: "Tev nebūs ēst un dzert. Tik dziedāt, dejot un izmest dārgus hotdogus."

Svētku vērotāja Ilze raksta: "Tas ir kaut kas neiedomājams, dejotāji stundām nīkst un gatavo programmas par brīvu, kur biļetes maksā pat 100 eur, nevar savu ēdienu vai dzērienu ienest un apēst. Tā jau ir ekspluatācija un necieņa augstākā mērā!"

Foto: XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku karogu cildināšana

Komentētāja Kristīne mēģina skarbos ēdiena neienešanas nosacījumus saprast: "Nu teorētiski tā maizīte var būt inficēta ar dizentēriju, no kuras tad masveidā var saslimt ar dizentēriju. Pudelē var ieliet džintoniku, tas arī skaidrs. Un, tā kā diferencēt pārtikas produktus, kurus var ienest un kurus ne, būtu pārāk sarežģīti, tad droši vien nolēma, ka nevar neko un punkts. Bet tad ir jābūt citam risinājumam - punktiem, kur var iegādāties kādu ātro uzkodu vai dzērienu."

Domu turpina komentētāja Dita: "Bet ja attīstām tēmu tālāk - ko darīt diabētiķiem vai cilvēkam, kuram ir īpaša diēta? Tak skolās dzīvojot maizīte arī var būt inficēta ar dizentēriju. Un jārēķinās jau ar to, ka sabraukuši ir dalībnieki no visas Latvijas, kur finansiālās iespējas izdzīvot Rīgā ir pavisam citas."

Svētku dalībniece Karīna saka: "Tieši par to ir runa.

Es agri no rīta nevaru ieēst, bet ap 10 kaut kas ir jāapēd, citādi ir ļoti bēdīgi."

Komentētājai Kristīnei ar ēdināšanu svētkos ir pieredze: "Organizatori ir nolēmuši iet vieglāko ceļu - nedrīkst un punkts. Diabētiķis atnesīs siļķes eļļā un pateiks, ka tā ir viņa specifiskā pārtika. (Tas no personīgās pieredzes - izdomai nav robežu.) Bet ir jābūt citam risinājumam. Tad atļaut vienam atbildīgajam ienest visam kolektīvam uzkodas neatvērtā iepakojumā, kas nebojājas, ja finanšu resursi ir ierobežoti.

Nevar atstāt cilvēku bez pārtikas 10 un vairāk stundas, ja fiziski jāstrādā!"

Dziesmu un deju svētku oficiālā "Facebook" konta pārstāvis dejotājas Karīnas stāstu un tai sekojošo diskusiju komentē šādi: