Krievija pēc dumpja mēģinājuma: iezīmējas galvenais faktors, kas ļauj Putinam saglabāt varu (1)

Laikā, kad latvieši svinēja vasaras saulgriežus un izbaudīja silto laiku, sieru un alu, Krievijā norisinājās visai dramatiski notikumi, kas teorētiski liecināja, ka Putina prezidentūra ir apdraudēta. Prigožina vadītā privātā militārā kompānija "Vagner" īstenoja sacelšanos, pārņēma savā kontrolē Rostovu pie Donas un sāka maršu uz Maskavu, kur bija jūtama zināma panika.

Dumpis līdz Maskavai tā arī nenonāca, jo Prigožins atsauca "Vagner" spēkus un situācija šķietami normalizējās. Tas gan radīja daudz jautājumu par Putina režīma stabilitāti. 

Kopš šiem notikumiem ir pagājusi vairāk nekā nedēļa, un ir radušies daudz jautājumu par to, kas būs nākamie draudi vairāk nekā divas desmitgades valdījušajam Krievijas režīmam. Tieši tāpat kā pagātnē, arī šodien lielākais jautājums ir ekonomika, vēsta "Deutsche Welle". 

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma pagājušā gada februārī Krievijas ekonomika ir galvenais Rietumvalstu sankciju mērķis. Tiesa gan, 2022. gadā vairākas Eiropas valstis turpināja iepirkt Krievijas naftu un gāzi, bet Maskava atrada jaunus partnerus Ķīnā un Indijā. Tas ļāva Krievijai nodrošināt rekordaugstu tirdzniecības pārpalikumu (ap 210 miljardiem eiro), kas Putinam ļāva saglabāt naudas plūsmu atsevišķām nozarēm un interešu grupām. 

Vairogs pret sankcijām

Iespējams, tieši šis faktors arī ir ļāvis saglabāt šķietami nesatricināmu Putina režīma stabilitāti, uzskata investīciju analītiķis Kriss Vīfers, kurš Krievijā nostrādājis vairāk nekā 25 gadus. 

"Valdībai ir bijušas iespējas stabilizēt ekonomiku un veikt subsīdijas nozarēs, kā autobūvē. Politiski tas ir ļoti svarīgi, jo autobūve ir ārkārtīgi nozīmīgs darba devējs, it īpaši reģionos, kur tas var būt arī vienīgais darba devējs," sacīja Vīfers. 

Pastāv gan pazīmes, ka situācija šogad varētu mainīties. Domnīcas "Bruegel" pētniece Elīna Ribakova pauž,  ka ir redzama saikne starp ekonomisko situāciju un dumpja mēģinājumu. 

"Prigožina dumpja mēģinājums bija arī saistīts ar ierobežotākiem resursiem. Ja naftas cenas būtu augstākas, Putinam būtu vairāk rocības ērti nodrošināt savam "pavāram" visu, kas nepieciešams, ierobežojot sociālās izmaksas. Taču tagad redzams, ka Krievijas ekonomika ir ļoti atkarīga no augstākām energoresursu cenām," komentēja Ribakova.

Enerģētikas nozares ieņēmumi ir bijuši tie, kas pasargājuši Krieviju no sankciju sekām. Tas ir ļāvis arī turpināt rast finansējumu karam Ukrainā un samazināt sociālos izdevumus. 

Krievijas politologs Kirils Rogovs, kurš vada tīklu "Re:Russia", skaidro, kā Putins izmanto lielos naftas un gāzes eksporta ieņēmumus, lai noturētu atsevišķas grupas "virs ūdens". 

"Svarīgākais faktors ir ienākumu sadalīšana starp infrastruktūras projektiem un ekonomiskajiem projektiem, kas sevī iekļauj daudz cilvēku un rada ekonomisko aktivitāti. Vēl viens faktors ir sociālie izdevumi pensionāriem, kas sastāda trešo daļu no Krievijas iedzīvotāju skaita," sacīja Rogovs.

Likme uz naftu

Tieši augstās naftas cenas ir faktors, kas Putinam devis pārliecību, ka iebrukums Ukrainā ir pareizs lēmums. Respektīvi - ja cenas krīt, tad ir apdraudēta režīma stabilitāte. Sākumā viss noticis pēc Putina scenārija, jo naftas cenas pirmajos iebrukuma mēnešos bijušas augstas. Taču vēlāk tās sākušas kristies.

"Domāju, ka zemu naftas gadījumā varam gaidīt reālu dzīves standartu pazemināšanos un protestus," teica Rogovs. Viņš uzskata, ka kāds ārējais šoks, kas varētu vēl vairāk samazināt naftas cenas, izrādītos fatāls trieciens Putina režīmam.

"Tas destabilizēs sistēmu un radīs lielu neticību elitē - nebūs ticības, ka Putins spēs rast pareizo risinājumu, lai nodrošinātu režīma ilgtermiņa stabilitāti," teica Rogovs. 

Arī Vīfers piekrīt, ka naftas eksporta ieņēmumi, iespējams, ir ietekmīgākais faktors, kas nosaka lēmumus Kremlī. 

"Ja šie ieņēmumi turpinās kristies, Putinam būs jāliedz Finanšu ministrijai "dedzināt" iekšējās rezerves, jo tas būs ļoti riskants solis no ģeopolitiskā viedokļa," skaidroja Vīfers. 

Ieņēmumi krīt

Pēdējo mēnešu laikā Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta turpina kristies. Ne tikai tādēļ, ka kritušās naftas cenas, bet arī tādēļ, ka mainījusies situācija tirgū. 

Jūnijā finanšu ministrs Antons Siluanovs atzina,  ka Rietumvalstu sankcijas ir piespiedušas Krieviju pārdot naftu ar lielām atlaidēm Indijai un Ķīnai, un tas devis triecienu Krievijas ekonomikai. 

Atsaucoties uz oficiālajiem rādītājiem, ienākumi no enerģētikas sektori šī gada pirmajā ceturksnī kritušies par vairāk nekā 50%. 

"Tā ir galvenā problēma ekonomikai. Iespējams, septembrī tiks koriģēts budžets un samazināti izdevumi. Skaidrs, ka izdevumu samazināšana neskars militāro nozari, līdz ar to - tiks samazināta naudas plūsma citām nozarēm," teica Vīfers. 

Ribakova norāda, ka realitātē Krievija ir ieviesusi kara ekonomikas modeli, kas ir atkarīgs gan no kara, gan no naftas ienākumiem. 

"Lielākā daļa izdevumi ražošanai ir saistīti ar militāro nozari. Tikmēr zemkopība un mašīnbūve ievērojami cieš," tā Ribakova.

Vai nafta var pielikt punktu diktatūrai?

Vīfers pauž, ka pēc Prigožina dumpja sarunas par spēka samēru maiņu Kremlī ir kļuvušas daudz atklātākas un publiskākas nekā iepriekš. Pagaidām runas par iespējamu Kremļa saimnieka maiņu ir pāragras, tomēr ir skaidrs, ka ekonomiskie satricinājumi var ietekmēt Putina pozīcijas un to, kā saglabāt apmierinātus elites pārstāvjus. 

Vīfers, Ribakova un Rogovs visi piekrīt, ka naftas cenu kritums var izrādīties fatāls Putinam, taču - ne sistēmai. 

"No visiem pēc-Putina Krievijas scenārijiem iespējamība, ka Krievija varētu kļūt par demokrātisku valsti, ir ļoti, ļoti zema," pauda Ribakova.

Vīfers norāda, ka naftas eksporta ienākumi ir faktors, kam jāpievērš ļoti liela uzmanība, runājot par satricinājumiem Krievijas iekšienē.

"Pašlaik situācija ir kā ar deltaplānu. Tā vidusdaļā atrodas tā dēvētā "Jēzus skrūve", jo, ja tā salūst, esot gaisā, tad vienīgais, ar ko lidotājs runās, būs Jēzus. Putina "Jēzus skrūve" ir ikmēneša naftas eksporta ienākumi. Tas ir kritiski, jo tieši šī "skrūve" arī satur visu Putina varu kopā," noslēdza Vīfers.