Viļņā šodien sākas vēsturisks NATO samits. Vēsturisks tāpēc, ka tajā tiks pieņemts nevis viens, bet varbūt pat trīs ārkārtīgi nozīmīgi lēmumi. Pirmais no tiem būs par Ukrainas nākotni NATO. Otrais - tiks apstiprināti jaunie aizsardzības plāni, kas būtiski stiprinās austrumu flangu, lai Krievijas uzbrukuma gadījumā varētu to aizsargāt no pirmās dienas. Savukārt trešais lēmums saistīts ar Zviedrijas dalību NATO, ko līdz šim bloķējušas divas NATO dalībvalstis.

Jaunie NATO aizsardzības plāni Baltijai - "ļoti labi"

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm nozīmīgākais notikums - jauno NATO reģionālās aizsardzības plānu apstiprināšana.

Jauno aizsardzības plānu saturs netiek atklāts publiski, taču, kā pagājušajā nedēļā izteicās Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, izstrādātie plāni esot ļoti labi un detalizēti. Arī citu Baltijas valstu amatpersonas par tiem izteikušās ļoti pozitīvi.

Viens būtiskākajiem aspektiem - tie paredz, ka uzbrukuma gadījumā sabiedrotie Baltijas valstīm nāktu palīgā no pirmās uzbrukuma dienas. Lai varētu to nodrošināt, ievērojami tiek palielināts kaujas gatavībā esošo karavīru skaits NATO austrumu flangā. Dienu pirms Viļņas samita Latvijā piestāja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un aizsardzības ministre Anita Ananda, kura Ādažu militārajā bāzē kopā ar Mūrnieci parakstīja apņemšanos par Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādei.

Neoficiāli izskanējis, ka jaunie NATO aizsardzības plāni esot apstiprināti jau pirmdien, bet Viļņas samitā tie tiks oficiāli izziņoti.

Sākotnēji bija plānots reģionālos aizsardzības plānus apstiprināt pirms NATO samita, taču uz to bija jāgaida ilgāk nekā plānots. TVNET rīcībā esošā neoficiālā informācija vēsta, ka atsevišķas dalībvalstis tos bloķēja.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X