Ja Zeme attālinās no Saules, tad kāpēc ir tik karsts? (5)

Attālumu no Zemes līdz Saulei astronomi mēra astronomiskajās vienībās, kas ir aptuveni 150 miljoni kilometru. Tomēr Zemes nedaudz elipses veida orbīta ap Sauli nozīmē to, ka katru gadu ir viena diena, kad Zeme ir vistuvāk (perifēlijs) Saulei, un viena, kad vistālāk (afēlijs) no tās. 2023. gadā Zeme vistuvāk Saulei atradās 4. janvārī, bet vistālāk no tās (1,01 astronomisko vienību) 6. jūlijā.

Perifēliju un afēliju pirmo reizi novēroja 17. gadsimta astronoms Johaness Keplers, kurš aprēķināja to, ka planētām ap Sauli ir elipsei līdzīga orbīta. Viņš rakstīja, ka planētas uz priekšu virzās ātrāk perifēlijā, bet vislēnāk afēlijā. Tādējādi vasara planētas ziemeļu puslodē ir dažas dienas garāka nekā labajā, skaidro NASA.

Tiesa, šīs attāluma izmaiņas gandrīz vispār neietekmē gaisa temperatūras uz Zemes. Sezonu nomaiņu iemesls ir 23,5 grādu leņķis, kādā atrodas Zemes ass, proti, dažādos gada laikos saule Zemi apspīd no dažādiem augstumiem un leņķiem. Jūlijā ziemeļu puslode atrodas pret Sauli, saņemot pilnu tās starojumu.