Kazahstānas plānus aizstāt Krieviju ES enerģētikas tirgū izjaukusi mīklaina avārija valsts energosistēmā (1)

Tokajevs iepriekš paziņoja par Kazahstānas plāniem aptuveni seškārtīgi palielināt naftas piegādes Eiropai. Realitātē šāds plāns nozīmētu to, ka Kazahstāna Eiropas naftas tirgū ieņemtu Krievijas vietu, kas atbrīvojusies, pateicoties Rietumvalstu sankcijām pret Krieviju.

Tomēr Astanas plānus izjaukusi mīklaina avārija Kazahstānas rietumu daļā. Tās rezultātā valsts lielākajā naftas ieguves vietā Kašaganā būtiski traucēta melnā zelta ieguve – kopējais naftas ieguves apjoms sarucis teju par pusi. Pašlaik problēmas neizdodas likvidēt jau vairākas diennaktis.

Tiek norādīts, ka avārijas dēļ no tīkla atslēgta Kazahstānas rietumos esoša termoelektrostacija, līdz ar to darbība traucēta arī citiem reģiona lielajiem uzņēmumiem, tostarp Atirau naftas pārstrādes rūpnīcai.

Avārijas dēļ ietekmēta arī Kaspijas cauruļvadu konsorcija darbība, kas nodrošina naftas pārvadi uz Krievijas naftas termināli Novorosijskā. Pašlaik avārijas dēļ Kazahstānā naftas ieguves apjoms ir sarucis par 21%. Šobrīd Kazahstāna iegūst ap 1,46 miljoniem barelu naftas diennaktī.

Vislielākās problēmas novērotas Kašaganā, kur naftas ieguve sarukusi no 370 000 barelu līdz 175 tūkstošiem barelu naftas diennaktī.

Kazahstānas varasiestādes solījušas novērst avārijas sekas līdz 7. jūlijam, bet līdz tam valsts naftas nozare darbosies ierobežotā režīmā.

Interesanti tas, ka avārija energosistēmā notikusi vien divas nedēļas pēc tam, kad kazahu “KazMunaiGaz” parakstīja vienošanos ar Vācijas naftas pārstrādes rūpnīcu, ar ko iepriekš sadarbojās Krievijas “Rosņeftj”.

Kopumā pēdējo mēnešu laikā Krievijas un Kazahstānas attiecības kļūst vēsākas. Situāciju pasliktina Maskavas agresīvā politika, kā arī Krievijas amatpersonu izteikumi, ka “Kazahstānas zemes vēsturiski piederot Krievijai”.