"Aizplūst ļoti nopietna nauda" jeb kā Prigožina dumpja mēģinājums aizskalo rubļa vērtību (4)

Pusotras nedēļas laikā kopš 23.-24. jūnija notikumiem dolāra kurss Maskavas biržā pieaudzis par vairāk nekā sešiem rubļiem, trešdien sasniedzot augstāko līmenim kopš kara pirmajām nedēļām – 91,2 rubļus par dolāru. Eiro kļuvis dārgāks par teju 7 rubļiem, un sasniedzis 99,27 rubļus, kamēr lielākajās bankās un valūtas maiņas punktos par vienu eiro prasīti vairāk nekā 100 rubļi.

“GPB Private Banking” izpilddirektors Jegors Susins skaidro, ka rubļa vērtības kritums, kas ir spēcīgākais kopš gada sākuma ir saistāms ar valūtas ienākumu kritumu no ārējās tirdzniecības, kā arī kapitāla aizplūšana.

“Mēs redzam, ka aizplūst ļoti nopietna nauda. Šeit jārunā ne tikai par ekonomisko situāciju, bet arī par atsevišķu personu uzvedību, kas, kā redzams, pieņēmuši lēmumu, ka labāk varētu būt citādāk,” norādījis Augstākās ekonomikas skolas profesors Jevgeņijs Kogans.

Tanki 200 kilometru attālumā no Maskavas radīja Krievijas elitēm tādu šoku, kāds vēl ne reizi netika piedzīvots diktatora Vladimira Putina valdīšanas laikā. Kamēr reģionu komunālo pakalpojumu dienesti pārraka šosejas, lai apturētu “Vagner” kolonnas, Krievijas nacionālā gvarde un OMON vienības gatavojās aizsardzībai, tikmēr no Maskavas lidostām masveidā izlidoja privātās biznesa lidmašīnas, kas savus īpašniekus nogādāja Turcijā un Dubaijā.

Lai arī Prigožina dumpis beidzās, pat īsti nesācies, Putins paziņoja par “krievu saliedētību draudu priekšā”. Tas diez vai nomierināja bagātākos krievus un augstākās amatpersonas. Pirmo reizi 23 gadu laikā, kopš pie varas ir Putins, ir radušās šaubas, vai Putins maz kontrolē varu valstī, aģentūrai “Bloomberg” atklājuši avoti Kremlī.

“Iekšpolitiskās problēmas un savstarpējās nesaskaņas ir likušas cilvēkiem, it īpaši pašiem turīgākajiem ķerties pie paniskiem valūtas pirkumiem,” skaidro “Cresco Finance” aktīvu pārvaldnieks Stepans Sumins.

Tiek norādīts, ka politiskā krīze ir izraisījusi nozīmīgu kapitāla aizplūšanu uz ārvalstu bankām. Naudu “evakuē” ne tikai privātpersonas, bet arī kompānijas. Kopš kara sākuma, pēc Centrālās bankas datiem, Krievijas pilsoņi uz ārvalstu kontiem pārveduši vairāk nekā 60 miljardus dolāru, bet uzņēmumi uz eirozonu vien pārveduši vairāk nekā 90 miljardus dolāru. Tagad šis process kļuvis daudz ātrāks un izteiktāks.

Eksperti norāda, ka Krievijas finanšu sistēmai tas riskus nerada, līdz ar to Centrālā banka neiejauksies. Tomēr gaidāms, ka rubļa vērtība turpinās samazināties.

Tuvāko dienu laikā dolāra kurss varētu būt ap 92 rubļiem, bet eiro kurss nostabilizēties virs 100 rubļiem. Krievijai izdevīgāks kurss gan ir zemāks – ap 86 rubļiem, un pie tā tirgus, iespējams, varēs atgriezties vien pēc tam, kad būs noplakusi ar Prigožina dumpi saistītā ažiotāža.