Nesen aizdomājos par slavenībām. Atcerieties tos senos laikus, kad kļūšanai par slavenību bija jāpaveic kaut kas ievērojams? Piemēram, bija jābūt atzītam un populāram mūziķim, televīzijas raidījuma vadītājam vai ļoti labam žurnālistam. Bija jābūt sasniegumiem bagātam sportistam, māksliniekam vai vismaz labam un prasmīgam politiķim.

Slavenību nebija ārkārtīgi daudz, tomēr visi šie cilvēki bija tādi, kurus zināja ikviens. Tie bija cilvēki, kas kaut ko sasnieguši un paveikuši, tāpēc pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ kļuvuši atpazīstami valsts mērogā. Bija tādi laiki, jā.

Šobrīd kļūt par slavenību, kas regulāri gozējas ziņu portālos ir daudz vienkāršāk. Viss, ko jādara – vienkārši regulāri jāpublicē sociālajos tīklos savu krūšu bildes. Nu labi, varbūt pirms tam kaut kā jāsapelna nedaudz naudu vai jāatrod cukurpapu, lai varētu nedaudz piepumpēt lūpas, nedaudz palielināt krūtis un nopirkt instagramā nedaudz sekotājus. Bet tālāk tu momentā esi valsts mēroga slavenība, kurai mediji seko ik nedēļu.

Nav pat jābūt gudram, ar kaut kādu izglītību, nav jābūt patīkamam balss tembram vai kaut vai spējai savirknēt kopā divus saliktus paplašinātus teikumus. Nav jābūt sasniegušam pilnīgi neko. Vienkārši jāuzvelk mugurā pēc iespējas mazāks apģērba gabals, jānostājas kādā uz modes žurnālu vākiem noskatītā pozā, jāuztaisa bildi un jāpublicē to instagramā. Un gatavs – tu esi slavenība.