Levits un Kariņš apsprieduši gaidāmo NATO samitu un koalīcijas nākotni

Viņš norādīja, ka ceturtdien notika noslēdzošā regulārā tikšanās ar premjeru. Valsts prezidents atzīmēja, ka šī ir laba tradīcija, kura būtu jāuztur, lai Valsts prezidents un premjers uzturētu regulāru un ciešu dialogu. Šodien amatpersonas pārrunāja divus jautājumus, NATO samitu Viļņā, kas norisināsies 11.jūlijā un 12.jūlijā, un koalīcijas nākotne.

Pēc Levita paustā, NATO samitā Ukraina pietuvusies NATO. Viņš pieļāva, ka samitā būs pietiekami labi risinājumi, kas Ukrainai pašreizējā kara situācijā varētu dot tādu drošību, ka pēc iespējas ātrāk Ukrainai jākļūst par NATO dalībvalsti.

"Latvija vienmēr atbalstīs Ukrainas dalību NATO. Šeit ir jautājums, kad tas notiks, kādā veidā tas notiks, kādas Ukrainai būs drošības garantijas līdz uzņemšanai aliansē," sacīja Levits.

Runājot par koalīciju, Valsts prezidents skaidroja, ka Ministru prezidents patlaban ved sarunas par iespējamo koalīcijas paplašināšanu. Levits norādīja, ka ir iespējams turpināt pašreizējās koalīcijas darbu. Visām trīs koalīcijas partijām jāsēžas pie viena galda un jāizrunājas viss, kas ir sakrājies, vai arī tas viss ir iespējams ar citu koalīciju.

"Neziņas periodam nevajadzētu būt pārāk garam. Tagad ir vasara, politikā nav pārāk liela aktivitāte nedz sabiedrībā, nedz politikā. Vasaras laikā ir jābūt skaidrībai valstī, kādā veidā darbosies koalīcija līdz nākamajām vēlēšanām 2026.gadā," sacīja prezidents.

Ministru prezidents, runājot par NATO, uzsvēra, ka viss virzās pareizās sliedēs un Latvijas drošība, kā arī NATO aizvien nostiprinās. Turklāt veiksmīgi ir sācies valsts aizsardzības dienesta pirmais sasaukums. Kariņš uzsvēra, ka Latvija paļaujas uz NATO partneriem, kuri turpina un turpinās pastiprināt savu klātbūtni mūsu reģionā.

Savukārt, runājot par koalīcijas paplašināšanas sarunām, Kariņš atzina, ka līdz ar jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas notika zināma "sašūpošanās". Pēc Premjera paustā, valdības koalīcijā viņš ir uzsvēris svarīgākos darāmos darbus, kas valdībai ir jāpaveic. Vairāku nedēļu garuma Ministru prezidents iniciējis plašas sarunas ar dažādiem Saeimas politiskajiem spēkiem, meklējot atbalstu reformām.

"Sarunas vēl turpinās. Savukārt nestabilitātes pazīmes es nenovēroju. Drīzāk tie ir meklējumi, kā mēs labāk varam veikt savu darbu. Sarunas turpināsies, pagaidām lielu jaunumu nav, bet mans mērķis paliek nemainīgs - meklēt pēc iespējas plašāku Saeimas atbalstu, lai varētu īstenot reformas," žurnālistiem skaidroja Kariņš.

Ministru prezidents skaidroja, ka viņš turpina sarunas un aicina pie galda politiskos spēkus, lai uz sarunām atnāktu piecas partijas. Tas palīdzēs izrunāt valstij svarīgas tēmas, taču jāatzīstas, ka ne visas partijas ir pie galda. Premjers pauda apņēmību turpināt uzsākto.

Kariņš norādīja, ka pēc NATO samita būs salīdzinošs klusuma periods. Viņš plāno izmantot šo laiku, lai tiktu skaidrībā, vai valdība turpinās savu darbu esošajā vai mainītā sastāvā. Ministru prezidents arī neprognozēja nekādus neparedzamus pavērsienus, nebūs arī kursa maiņas.

"Es noturēšu kursu tāds, kāds tas ir. Es meklēju praktiskā šī vārda nozīmē papildus atbalstu Saeimā, lai raitāk uz priekšu virzītos reformas ar lielāku Saeimas atbalstu," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atkārtoti norādīja, ka skaidrība varētu tikt sasniegta vasaras vai augusta otrajā pusē, jo ir jāsāk nopietns darbs pie nākamā valsts budžeta. Kariņš uzsvēra, ka viņš nevar pieļaut neskaidrības budžeta veidošanas procesā, lai šie darbi neaizkavētos.

Pēc Kariņa paustā, skaidrību noteiks diskusijas un cik lielā mērā katrs politiskais spēks būs gatavs pieņemt vienu vai otru kompromisa virzienu. Lai jebkura koalīcija turētos kopā, nepieciešams kompromiss, arī no premjera puses, viņš secina.

"Visi iespējami varianti būtu kompromisi arī no manas puses. Es meklēju, vai ir iespējams paplašināt balsu skaitu, lai mēs varētu virzīties uz priekšu visās frontēs, kur tas ir vajadzīgs ekonomikas transformācijas mērķa dēļ," uzsvēra Kariņš.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.