Kāds gan jau būs pamanījis, ka nesen portālā publicējām man veltītu “Pilsēta cilvēkiem” atbildes rakstu uz gabalu “Kā pilsētvides aktīvisti sajāja Brasas tiltu”. Pašam šķita, ka mans raksts nav pārāk aizskarošs, bet šajā gadījumā mēs tomēr runājam par organizāciju, kuras biedri ir gatavi ar asarām acīs iziet ielās, lai protestētu pret pāris iedzīvotājiem nepieejamu koku nozāģēšanu parkā, kas nemaz nav parks, tā kā viss likumsakarīgi.

Izlasiet viņu rakstu, tajā ir pāris visnotaļ pieņemami centieni būt asprātīgiem, kā arī pilnīgi citas Brasas tilta vizualizācijas, nekā stādīja priekšā domes deputāti. Par šo es tiešām nemācēšu komentēt – varbūt Rīgas domes Satiksmes departamentam vienkārši nebija pieejami īstie rasējumi, tāpēc esmu gatavs uz vārda ticēt “Pilsēta cilvēkiem” censoņiem.

Pārējais raksts ir tāda kā žonglēšana starp “mums nav humora izjūtas, tāpēc katru Lūša joku mēs uztveram kā faktu” un kaut kādiem it kā nopietniem mēģinājumiem pastāstīt, kāpēc tieši jāsaglabā katru liepu un veloceļi obligāti nepieciešami pilnīgi visās tiltu pusēs. Kā arī, protams – varonīgā liepu alejas izglābšana nav pilnīgi nekādi ietekmējusi tilta pārbūves procesu. Pārprojektēt tak tīrais sīkums, vainīga dome.

Tas viss pat nebija nekas tik ievērības cienīgs, kam būtu gatavs veltīt savu dārgo laiku, lai atbildētu, līdz mirklim, kad “Pilsēta cilvēkiem” tomēr aizgāja par tālu. Proti – viņi nolēma ierēkt par manām aritmētikas prasmēm un to, ka esmu no laukiem!