Piektdien valdes ārkārtas sēdē LIZDA lems par tālāko rīcību pedagogu prasību izpildē

Pēc ceturtdien notikušās tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka visas streika vienošanās nav izpildītas, jo IZM veiktajos aprēķinos ir kļūdas "no 0,2 līdz 3 miljoniem", bet dažām izglītības jomām aprēķinātais finansējums atšķiroties pat par 50% no iepriekš valdībā pieņemtā.

Tāpat Vanaga pārmeta ministrijai, ka tā nav pilnīgi iesaistījusi arodbiedrību diskusijās par pedagogu slodžu balansēšanu turpmāk.

Atšķirīgās domās bija izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), paužot, ka tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitāti, šobrīd notiekot "matu skaldīšana".

Skaidrojot, kā iespējamas atšķirības starp valdības pieņemto finansējumu apmēru un mikrodatu analīzē uzrādīto, Čakša norādīja, ka mikrodatu analīzē tika izmantoti dati, ko ievada katra skola Valsts izglītības informācijas sistēmā, piebilstot, ka dati tiek ievadīti "ar ļoti atšķirīgu kvalitāti".

Ministrija aprēķinos izmantoja datus par 1.janvāri, lai noskaidrotu, vai ar jauno finansējumu būs pietiekami pedagogu atalgojuma celšanai.

"Pašvaldība, organizējot skolu izkārtojumu, slodžu skaitu, var labi strādāt ar piešķirto finansējumu," pārliecināta Čakša, norādot, ka līdz šim ministrija nav saņēmusi iebildumus no pašvaldībām par aprēķināto finansējumu.

Viņas ieskatā galvenais jautājums, par kuru iesaistītās puses nevarot vienoties, ir par to, kas ir pedagogu darba devējs, atkārtoti uzsverot pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē. Čakša norādīja uz darba devēju "dažādo interpretāciju" par atalgojuma lielumu pedagogiem, lai arī "rāmis" jeb mērķdotācija visām pašvaldībām tiek piešķirta vienādi.

"Pašvaldībām ir ļoti liela nozīme izglītības kvalitātes uzturēšanā," uzsvēra ministre.

Pedagogu arodbiedrība šodien sasaukusi valdes ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. LIZDA ir apņēmusies prasīt darba kvalitāti no nozares atbildīgās ministrijas "līdzīgi, kā tas tiek prasīts no darba kvalitātes no nozares darbiniekiem".

"Eiropas valstu vidū šī būs unikāla prakse, kad vairāk nekā pusgada laikā darba strīda puses nevar nonākt pie skaidriem risinājumiem," pārliecināta Vanaga.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Čakšas padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts - valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.

LIZDA padome jūnija sākumā pieprasīja līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos MK noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem. Vanaga norādīja, ka LIZDA 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Ministrija esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15.augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

Ņemot vērā, ka grozījumi minētajos MK noteikumos netika veikti, LIZDA pieprasīja Čakšas atkāpšanos. Ministre demisijas pieprasījumu noraidīja, sakot, ka tam nav pamatojuma, jo streika prasības ir izpildītas.