/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2023/07/07/15440098t1h05e7.jpg)
2022. gadā Krievija sankciju dēļ nav spējusi pilnībā dzēst parādus, kas jāatmaksā starptautiskajām finanšu organizācijām, citām valstīm, juridiskajām personām un pārējiem starptautisko tiesību subjektiem.
Krievijai sākušās problēmas ar ārējo parādu atmaksu (12)
Kopumā pagājušajā gadā Krievija veikusi ārējo parādu apmaksu 16,3 miljardu rubļu (163,2 miljonu eiro) apmērā, kas ir 68% no sākotnēji paredzētā plāna, aprēķinājusi Krievijas Finanšu ministrija. Kā vēsta RBK, atsaucoties uz šiem datiem, lielākā daļa no šīs summas attiecas uz 11 kredītu dzēšanu, ko izsniegusi Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (12 miljardi rubļu; 121 miljons eiro).
2023. gada 1. janvārī Krievijas ārējais parāds bija samazinājies par 17,9%, un bija 91,19 miljardi rubļu. Lielākā daļa šīs summas attiecas uz pieciem kredītiem, ko izsniegusi BRICS valstu Jaunā attīstības banka.
Tāpat Krievija ir parādā 18,3 miljonus dolāru Eiropas Investīciju bankai, 1,8 miljonus - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. 98,4% no Krievijas parādiem ir dolāros.
Tieši tādēļ Krievijas Finanšu ministrijas auditori uzsver to, ka pastāv būtiskas problēmas ar šo parādu dzēšanu - Krievijai laikā nav izdevies veikt maksājumus Eiropas Investīciju bankai un Ziemeļu Investīciju bankai, ņemot vērā Krievijai noteiktos ierobežojumus darījumiem ar ārvalstu valūtām.
Pagājušajā gadā laikus netika veikts maksājums arī Dienvidkorejai, ko korespondentbanka jūnijā atteikusies pieņemt maksājumu. To izdevās veikt vien novembrī, izmantojot "Gazprombank" īpašu kontu, kam Dienvidkorejas varasiestādes izsniedza licenci.
Tiek norādīts, ka kavēšanās ar maksājumu veikšanu ir saistāma ar "ģeopolitisko situāciju", kā arī ar to, ka "vairāku kreditoru darbība Krievijā ir apturēta uz nenoteiktu laiku". Eksperti norāda, ka Krievijai tas nenozīmēs kritiskas problēmas, tomēr negatīvas sekas tam būs.
Tiek norādīts, ka Krievija līdz 2022. gadam vairākus gadus veidoja starptautiskās attiecības, kas ļāva piesaistīt dažādu fondu līdzekļus lielu projektu īstenošanai. Tagad šie līdzekļi Krievijai būs kaut kā jāaizstāj. Visbiežāk tas tiek darīts no Nacionālā Labklājības fonda, taču šī fonda līdzekļi nav neierobežoti - jau pašlaik ar šī fonda līdzekļiem nepietiek, lai "aizlāpītu" robus valsts budžetā.