Krāpnieki atvaļinājumā neiet: pieci padomi, kā vasarā neiekrist krāpnieku slazdos

Viltus ziņas par ātruma pārsniegšanu

Kā norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, Latvijā pēdējā laikā krāpnieki arvien aktīvāk izmanto Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vārdu un uzdodas par VID darbiniekiem, iedzīvotājiem sūtot ziņas par it kā nodokļu atmaksu. Laikā, kad vairums iedzīvotāju rūpīgi deklarēja savus ienākumus, krāpnieki izsūtīja tūkstošiem viltus ziņojumu un e-pasta vēstuļu, kurās bija norādītas saites uz fiktīvām Valsts ieņēmuma dienesta tīmekļvietnēm, kuras patiesībā bija izveidotas, lai no iedzīvotājiem izkrāptu personas datus un naudu.

Krāpniekiem, kuri labi pārzina psiholoģiju, patīk uzdoties par dažādu institūciju pārstāvjiem, piemēram, bankas, tiesas vai policijas, un izmantot šo iestāžu reputāciju, lai pārspētu cilvēkus modrībā.

Vasara ir laiks, kad mēs ceļojam daudz biežāk, tāpēc ir lielāka iespēja, ka krāpnieki mēģinās izkrāpt naudu, sūtot viltus ziņas par ātruma pārsniegšanas vai kādiem citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Lai gan šādi krāpnieku paziņojumi var atgādināt īstus protokolus, tajos visbiežāk ir pievienota saite, uz kuras noklikšķinot, iespējams samaksāt saņemto naudas sodu. Svarīgi atcerēties, ka oficiālā administratīvā pārkāpuma protokolā parasti ir norādīts tikai bankas konts, uz kuru nepieciešams nosūtīt norādīto naudas summu.

Ceļotāju vieglprātības izmantošana

Dodoties atvaļinājumā, mēs vēlamies, lai tas noritētu bez aizķeršanās un mums nebūtu jārisina tādas problēmas kā, piemēram, bloķēta maksājumu karte. Tāpēc ir saprotams, ka, saņemot ziņu no bankas par maksājumu kartes bloķēšanu, rodas vēlme pēc iespējas ātrāk darīt visu, kas tiek prasīts, lai atrisinātu šādu situāciju, proti, noklikšķināt uz ziņojumā norādītās saites un ievadīt savus personas datus ar cerību, ka karte pēc iespējas ātrāk tiks atbloķēta. Tomēr šādos gadījumos nereti nonākam daudz nepatīkamākā situācijā – krāpnieku slazdos.

Šis krāpniecības veids joprojām ir viens no izplatītākajiem, un iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, jo īpaši svētku un brīvdienu laikā, kad krāpnieki darbojas visaktīvāk.

Bankas saviem klientiem neprasa izpaust internetbankas pieslēgšanās datus. Neatkarīgi no ienākošo ziņu satura, cilvēkiem nevajadzētu ievadīt savus privātos datus, Smart-ID kodus vai citu informāciju saitēs, kuras norādītas, saņemot aizdomīgas ziņas ne tikai e-pastā, bet arī telefonā. Krāpnieki var nosūtīt viltus e-pastu, izmantojot jebkuras bankas vārdu, tāpēc šādi viltus ziņojumi e-pastā var parādīties blakus īstām bankas vēstulēm.

Fiktīvi īres sludinājumi

Populārs krāpniecības veids, kurš tiek izmantots jau vairākus gadus, ir fiktīvi īres sludinājumi. Mēģinājumi izkrāpt naudu no cilvēkiem, kuri meklē mājokli vai vēlas īrēt automašīnu, vasaras periodā notiek arvien biežāk, tāpēc ar šādiem viltus sludinājumiem jābūt jo īpaši uzmanīgiem.

Šāda krāpšanas shēma ir diezgan vienkārša, taču efektīva – noziedznieki uzdodas par īpašniekiem, izveido fiktīvus, pievilcīga izskata sludinājumus par neesošiem īpašumiem un piedāvā tos izīrēt par vilinošu cenu. Ar aizbildinājumu, ka par sludinājumu tiek izrādīta ļoti liela interese, ļaundari saviem upuriem prasa samaksāt rezervācijas maksu pēc iespējas ātrāk. Kad nauda pārskaitīta, gluži kā akā iekrituši – vairs nav redzams ne sludinājums, ne īpašuma izīrētājs.

Lai neiekristu šādos slazdos, ir svarīgi izmantot tikai uzticamas un atpazīstamas platformas. Šādu sludinājumu saturu nepieciešams kritiski izvērtēt: salīdziniet piedāvāto nomas cenu ar tirgū esošajām cenām – vai sludinājums nešķiet pārāk labs, lai būtu patiesība? Tāpat jāpievērš uzmanība arī komunikācijai – vai tā ir laipna, vai neizjūtat izvairīšanos un aizbildināšanos no personas, ja tiek pieprasīts uzrādīt mājokļa fotogrāfijas vai ir vēlme to apskatīt klātienē.

Loteriju krāpniecība

Sākoties atvaļinājumu laikam, visticamāk, krāpnieki centīsies apmānīt iedzīvotājus arī ar solījumiem loterijās laimēt lielas naudas summas un citas vērtīgas lietas. It īpaši piesolot vasaras sezonas preces, piemēram, modernu grila komplektu, naktsmītni pie jūras vai dažādus aksesuārus un preces pludmalei.

Lai saņemtu šos labumus, upuri tiek aicināti norādīt savus personas datus, kā arī maksājumu kartes datus. Var prognozēt, ka šādas krāpniecības shēmas kļūs arvien populārākas vasaras periodā, kad cilvēki dodas atpūsties un ticība savai veiksmei ir lielāka, ko arī krāpnieki vēlas izmantot.

Viltus atlaižu piedāvājumi

Vasaras periodā finanšu krāpnieki var izmantot arī dažādus izpārdošanas piedāvājumus un fiktīvus interneta veikalus, kuros piedāvā sezonas preces ar vilinošām atlaidēm, kuras šķiet pārāk labas, lai būtu patiesība. Šādos gadījumos jo īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību cenai – ja par pazīstama zīmola produktiem tiek prasītas acīmredzami zemas cenas, tam vajadzētu radīt aizdomas par krāpšanas mēģinājumu.

Jābūt kritiskam: ja saņemat ziņas par īpaši dāsniem piedāvājumiem un solījumiem laimēt lielas naudas summas, pastāv iespēja, ka tas ir mēģinājums jūs apkrāpt. Lai izvairītos no krāpšanas mēģinājumiem, saņemot piedāvājumus no pazīstamiem zīmoliem, mēģiniet atrast informāciju par konkrēto preci uzņēmuma oficiālajā tīmekļvietnē, nevis sekot saitēm, kuras norādītas e-pastā vai īsziņā.

Modrība, piesardzība un skepse joprojām ir labākā aizsardzība pret krāpniekiem. Un, lai arī kā gribētos baudīt brīvdienas un atpūtināt prātu, jādomā, ka šīs īpašības jūs pavadīs visas vasaras garumā.