Uzbekistānā notiek ārkārtas prezidenta vēlēšanas

Prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad aprīļa beigās notikušajā referendumā tika apstiprināta konstitūcijas jaunā redakcija, kas paredz lielākas tiesības pilsoņiem, taču arī pagarina prezidenta amata termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem un dod iespēju Mirzijojevam kandidēt vēl uz diviem termiņiem un palikt valsts galvas amatā līdz 2037.gadam.

Bez 65 gadus vecā Mirzijojeva vēlēšanās ir vēl trīs kandidāti, taču viņi netiek uzskatīti par reāliem sāncenšiem pašreizējam valsts vadītājam. Šos trīs kandidātus izvirzījušas politiskās partijas, no kurām neviena nav opozīcijā Mirzijojevam.

"Pašreizējā prezidenta uzvara ir acīmredzama," aģentūrai AFP sacīja Uzbekistānas politologs Farhods Talipovs.

"Visi pārējie kandidāti ir pilnīgi nezināmi un nepopulāri. Viņu kandidatūras ir tikai mākslīgs veids, kā parādīt politisko cīņu, kuras nav," teica Talipovs.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) norādīja, ka vēlēšanu kampaņa ir bijusi "vāja, atspoguļojot to, ka nav opozīcijas pašreizējam prezidentam".

Mirzijojeva kampaņā galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomikai un izglītībai. Prezidents ir paziņojis, ka viņa mērķis ir tuvākajos divkāršot valsts iekšzemes kopproduktu.

Mirzijojevs kļuva par valsts vadītāju 2016.gadā pēc ilggadējā autoritārā prezidenta Islama Karimova nāves. Līdz tam viņš 13 gadus bija premjerministrs.

Savas prezidentūras laikā Mirzijojevs īstenojis plašas ekonomiskās un sociālās reformas, modernizējot Uzbekistānu un veicinot ekonomikas attīstību. Pēc Mirzijojeva nākšanas pie varas tika atbrīvoti politieslodzītie, brīvāk var darboties plašsaziņas līdzekļi.

Tomēr politiskā opozīcija valstī arvien netiek pieļauta. Parlamentā joprojām ir pārstāvēti tie paši pieci politiskie spēki, kas Karimova laikā, un neviens no tiem nav reālā opozīcijā. EDSO novērotāju vērtējumā jaunu partiju reģistrēšanas procedūra ir apgrūtinoša, un nevienu opozīcijas partiju tā arī nav izdevies reģistrēt.